Nīcas kultūrtelpas kopienas tikšanās Otaņķos 30.11.2024. VIDEO
Pasākumu finansēja VKKF un organizēja Nīcas attīstības biedrība
Jaunas pazīšanās, sadarbības un sirsnīga atmosfēra - 30. novembris Otaņķos
- "Nīcas klētes" plāniem un šā brīža statusu (DKN priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Raivis Kalējs),
- Nīcas senlietu krātuves digitālo dzimtas koku (Nīcas senlietu krātuves vadītāja Gita Vanaga),
- Nīcas etnogrāfiskajiem rakstiem Bārtas upes meksikāņu liellaivās "Bartinerās" (biedrības "Bārtas upes radošā apvienība" pārstāve Anna Šēfere),
- Maizes svētkiem, Otaņķu pagasta ģerboņa šūpolēm un vējdzirnavām, u.c. projektiem (biedrība Otanka),
- Kā Bernātos dižas personības spēj vienoties un kopā dižas lietas paveikt (biedrības "Mēs Bernātiem pārstāve Diāna Ansule),
- Kā Otaņķu pagasta Rudē atjaunos vakarēšanas tradīciju un paši sarīkos Jaungada svinības (Ģimeņu centrs Liepa),
- dārglietām ar ko salāpīt veco Bārtas tiltu jeb par dzīvo Nīcas kultūrtelpas mantojumu Nīcas vidusskolā (folkloras kopa "Rakari"),
- J.Sudmaļa vākumu Nīcas pusē un Liepājas muzejā pieejamo Nīcas etnogrāfijas krājumu (Kurzemes tautastērpu informācijas centrs V. Solovjova)
- strimalām, kas garšo kā bērnībā un piekrastes zvejniecības praktisko pusi (biedrība "Jūrmalciema Valgums".
Studijas "Latva" meistare Velta Dilēviča šoreiz pārstāvēja amatniekus, kur griezties sava Nīcas tautastērpa darināšanas vajadzībām.
Prieks dzirdēt, ka liela daļa viens otru zināja, tomēr bija arī savi atklājumi un jaunumi. Galvenais, ka katra biedrība tiešām uzsvēra, ka vēlas sadarboties un attīstīt savu sirdmīļo vietu, savas mājas, apkārtni un savu ciemu.
Paldies Dienvidkurzemes kultūra un Otaņķu tautas nama saimniecei Ievai Kovaļovai par atbalstu! Paldies Nīcas attīstības biedrībai par organizēšanu un biedrībai Otanka par praktisku atbalstu!
Foto: Midius
Nīcas un Otaņķu pagastu aktīvākie iedzīvotāji, tradīciju kopēji tiksies Otaņķos
Noslēdzas Nīcas kreklu kataloga VKKF projekta I daļa
Foto - Vineta Solovjova, Liepājas muzejs 24.09.2024.
Ar garo saucienu lepni ziņojam, ka 1.11.2024. noslēdzies VKKF finansētais projekts "Digitāla izdevuma "Nīcas krekli" satura izstrāde. Tas nozīmē to, ka ar brīvprātīgo fotogrāfi Rūtu Pirtnieci, esam nofotografējušas 150 (!) Nīcas kreklu, gan Nīcā un Otaņķos, gan Pērkonē, gan Liepājā, gan Rīgā un Ventspilī. Paldies ikvienam, kurš atnesa savu dzimtas Nīcas tautastērpa kreklu uz vietējo senlietu krātuvi, lai to varam dokumentēt, paldies privātajām krātuvēm, kuras uzņēma mūs savās mājās!
Secinājums ir viens - nav divu vienādu kreklu, katram raksti atšķiras un ir unikāli, bet fasons, pogu veids, plecu siksnu uzšuvju veids u.c. sīkumi ir vienādi. Tiiiiik ļoti redzama atšķirība no mūsdienās darinātajiem krekliem, ka varu pat teikt, ka tas ir kaut kas pilnīgi cits. Plāni, ar plati atlocītiem krāgiem, rakstu nabadzība, bez pietriekuma - tā ir drīzāk tautiska blūze, darināta iedvesmojoties no Nīcas krekla, tik tālu mūsdienās darinātie ir no oriģināla. Tieši tādēļ, izmantojot topošo katalogu, turpmākie krekli, cerams, būs precīzi atdarinājumi un seno rakstu variācijas stila kodeksa robežās. Prieks par dokumentētajiem, ļoti retajiem, Nīcas vīriešu kreklu oriģināliem.
Paldies arī par sadarbību visā procesa laikā Ph.D. Dainai Lācei, kura paralēli šajā jomā veic zinātnisku pētījumu (Projekts “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) Latvijas Republikas Kultūras ministrijas valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss").
Tālākais plāns - startēt nākamajā VKKF konkursā uz satura maketēšanu, bilžu apstrādi un digitālā izdevuma publicēšanu internetā. Tas būs pieejams ikvienam, jebkurā brīdī. Lai senie raksti turpina dzīvot, lai netiek klonēti divu kreklu raksti no toreizējā Latvijas vēstures muzeja sarkanās Kurzemes grāmatas.
Paldies par iesaistīšanos ikvienam, ļoti novērtēju!
30. novembrī Otaņķos tiksies darbīgākie Nīcas kultūrtelpas pārstāvji
Tīklošanās pasākumā dalībnieki savos nelielos stendos tiks aicināti iepazīstināt ar sevi, savām interesēm, prasmēm un norādīt kāda veida sadarbībā ir ieinteresēti. Tāpat katrs reģistrētais dalībnieks vai biedrība apņēmies kādu savas puses tradīciju vai prasmi iemācīt pārējiem interesentiem.
Pirmā otaņķnieku un jūrmalciemnieku sdarbība būs jau šajā reizē, jo tradicionālas lejnieku pusdienas reģistrētajiem dalībniekiem nodrošinās biedrība "Jūrmalciema valgums". Savukārt Otaņķu senlietu krātuve un rokdarbnieki izveidos tradicionālo darbu izstādi un tematiskas meistardarbnīcas.
Pasākumu apmeklēt aicināts ikviens, kurš jūtas kā daļa no Nīcas kultūrtelpas vai to kādā veidā atbalsta, vai nu individuāli, vai ar biedrību vai kolektīvu. Reģistrēšanās dalībniekiem līdz 31.oktobrim pie L.Jagminas pa tālr. 26323014. Skatītāji un citi interesenti - pasākuma dienā klātienē. Pasākums ir bezmaksas.
Sveču dienā, 2.februārī, aizlip* sveci!
Ekrānuzņēmums ar kāzu lukturi no filmas "Latviešu kāzas Nīcā" (1931. gads)
Nīcenieki stāsta, ka Sveču dienas nosaukums senatnē ir vairāk saistīts ar lāstekām, kas atgādina sveces, nevis tik daudz ar pašām svecēm. Lāstekas pavisam noteikti ir senākas nekā sveces un arī pašas sagatavojas. Lāstekas gan esot "grāmatu vārds" un normāli cilvēki Nīcas pusē tās sauca par ķēģelēm. Lūk vesela leģenda tikai no Brigitas Bušmanes "Nīcas izloksnes vārdnīcas" teicēju skaidrojumiem vien:
Kā zināms, senāk diennakts tumšajā laikā kā apgaismojumu telpās izmantoja skalus.
Kad atkal vajadzēja skalu iedegt, [..]
Sveču gatavošana
(desas = zarnas)
Kā gatavoja sveces?
Un jāņem vērā, ka...
Pati dakts?
Kas vēl tāds?
Kā bija, tā bija
Nīcas svečturi
(rācenis = kartupelis)
Vēl arī...
(svikls = biete)
Citi...
Vai arī...
*
Visu citātu avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis izdod Nīcas garo saucienu un leišu albumu
Savu pastāvēšanas 60. jubilejas gadu Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis iesācis publicējot tiešsaistē jaunu digitālu albumu "Nīcas garais sauciens un leiši". Nīcai un Otaņķiem raksturīgās senās dziesmas no 24. janvāra pieejamas populārākajās straumēšanas vietnēs (Spotify, iTunes, u.c.) kā arī YouTube (ej.uz/garieunleisi). Albums ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības Kultūras nodaļas finansējumu ierakstīts studijas "Lauska" paspārnē pērn 15.augustā, izveidojot izbraukuma studiju tepat Otaņķos.
Pieejama Nīcas drānu siera videorecepte!
Otaņķos apgūst drānu siera siešanu
Foto: Solveiga KūlaineLai iemācītos Lejaskurzemes un arī Nīcas kultūrtelpai raksturīgā drānu siera siešanu, Otaņķu tautas namā 13.augusta svētdienas rītā pulcējās gan vietējās Nīcas un Otaņķu saimnieces, gan interesenti no citām Dienvidkurzemes novada vietām, gan pat "vasarnieki" no Rīgas. Bezmaksas meistarklasē vietējā siera sējēja piektajā paaudzē Lelde Jagmina kopā ar vecmāmiņu Alīdu Vārnu demonstrēja siera siešanas tehnoloģiju un informēja par drānu siera vēsturi, kas atklāta no filoloģes Brigitas Bušmanes ikvienam tiešsaistē pieejamās "Nīcas izloksnes vārdnīcas". Dalībniekiem bija pieejama iepriekš sagatavoto drānu sieru degustācija, tāpat kā līdzi ņemama grāmatzīme ar siera recepti.
Rudē, Laurciemā, Upmaļciemā un Otaņķu ciemā lec ķekatās
Šoreiz ķekatniekus iesākumā pavadīja gan laikraksta "Kurzemes Vārds" žurnāliste Linda Kilevica un fotogrāfs Egons Zīverts, gan arī no masku gājiena sākuma līdz beigām - pieredzējusī grafiskā ilustratore Diāna Renžina, kas speciāli šim notikumam bija uzaicināta no Rīgas. Kā pastāstīja Nīcas kultūrtelpas pārstāve Lelde Jagmina, plānots uz nākamajām ķekatām Nīcas un Otaņķu pagastu centros izveidot informatīvu un vizuāli piesaistošu vides izstādi, lai popularizētu šo Nīcas puses lokālo savdabību un unikalitāti raksturojošo seno tradīciju. "Tā kā mūspusē ķekatu maskas ir abstrakti pazemes tēli, senču gari, nevis, teiksim, zirga maska, dzērve vai lācis, tad ir grūti vizuāli priekš citiem attēlot šo pavasara maskošanās tradīciju. Vienlaikus iezīmējas ķekatām raksturīgie simboli, ko varam mēģināt lietot "ķekatu mārketingā" - cūkas šņukurīts, cimboļi (cūku kājiņas), kadeģi un dažādas vizuālas ačgārnības - kažoks uz otru pusi, aizsegtas sejas, pārvērstas balsis u.c.," stāsta Lelde.
Ķekatnieki ik mājā tika bagātīgi pacienāti un jutās gaidīti un šogad, šim konkrētajam ķekatnieku pulkam, nebija ceļā neviena māja kurā durvis būtu jāaizkrāmē vai kurā gaismas logos nodzistu pēc pirmajām dziesmām.
Savukārt Pelnu dienā, kas vienmēr ir trešdienā, ir tikai viens obligāts darbs, ja grib lai kurmji nerok - izkaisīt pelnus uz kurmju rakumiem. Un pat neticīgākie apstiprina - un tiešām viņi nerok!
„Nīcas izloksnes vārdnīcas” turpinājums (šķirkļi ar p) – papildinājums Nīcas novada nemateriālās kultūras mantojumam
Kopš 21. gadsimta sākuma (2003. gada), kad tika pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu, tai ir pievienojušās vairāk nekā 180 valstis, to skaitā arī Latvija. Bagāts un vispusīgs ir latviešu tautas nemateriālās kultūras mantojums, kas ir nozīmīgs tautas identitātes un pašapziņas avots. Par to liecina pēdējā desmitgadē veidotais mūsu nacionālās nemateriālās kultūras mantojuma saraksts. No Lejaskurzemes pirmā šajā sarakstā (2018. gadā) ir iekļauta Rucavas tradicionālā kultūrtelpa. 2022. gada nogalē īpašu gandarījumu lejaskurzemniekiem sniedza vēsts, ka tajā ir ietverta arī Nīcas kultūrtelpa.
Šķiet, ka Nīcas vārds tautas nemateriālās (un, protams, arī materiālās) kultūras daudzveidīgajās izpausmēs ir plaši pazīstams visā Latvijā un tiecas iziet arī aiz tās robežām. Spilgti tās liecinieki ir, piemēram, krāšņais tautastērps, dažādās tradīcijas, kuplais tautasdziesmu krājums, etnogrāfisko ansambļu darbība gadu desmitu ritumā, savdabīgā melodija – garais sauciens, kas vēl 20. gadsimta pirmajos gadu desmitos, izskanot pāri Nīcas klajumiem, bija neatņemama lielāku darbu, talku nobeigumu sastāvdaļa – u. c.
Mūsdienās par to plašākas vai diemžēl visai skopas ziņas ir rodamas teicēju stāstījumos, novada valodā. Jāpiezīmē, ka tajā pirms vairākiem gadsimtiem jau ir ieklausījušies un ietvēruši to savās vārdnīcās ilggadējie Nīcas mācītāji (Jānis Langijs 17. gadsimtā, Gustavs Braže 19. gadsimtā). Bet 19. gadsimta beigās, strādādams par skolotāju Nīcā, ierosmi savai daiļradei, valodas kuplināšanai ir guvis tolaik jaunais rakstnieks Jēkabs Janševskis. Sistemātiski Nīcas vārdu krājums ir apzināts 20. gadsimta 70., 80. gados. Pēdējā desmitgadē tiek veidota „Nīcas izloksnes vārdnīca”. Kopš 2017. gada elektroniskā variantā ir publicēti šķirkļi ar a–p.
„Nīcas izloksnes vārdnīca” ir pilna tipa vienas izloksnes vārdnīca, kurā ietverta Nīcā reģistrētā leksika, nešķirot specifisko, izloksnei raksturīgo vārdu krājumu no literārās valodas vārdu krājuma, kas, protams, ir lielākā daļa. Jāatzīst, ka vārdnīca ir relatīvi pilna, jo izloksnē, tāpat kā visā valodā, norit nepārtraukts attīstības process, tāpēc nekad nav iespējams fiksēt absolūti visus vārdus un to nozīmes un citas valodas parādības. Tomēr pat neliels ieskats konkrētajā materiālā (tas ir, vārdos, kas sākas ar p) atklāj izloksnes bagātību un izteiksmes savdabību.
Tā kā vārdnīcas kartotēkā ir ietverti dažādu paaudžu pārstāvju (vecākais no tiem bija dzimis 1878. gadā) stāstījumi, viņu stāsti dažkārt iesniedzas pat 19. gadsimta beigās, atklājot dažas senākas izloksnes parādības. Piemēram, šajā laikā un vēl 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs viena no raksturīgākajām valodas parādībām bija ar priedēkļiem atvasināto darbības vārdu refleksīvās formas darināt, refleksīvo elementu –sa– iespraužot starp priedēkli un vārda sakni. Teicēju valodā, piemēram, ir konstatēti atvasinājumi pasamanīties, pasasvempties, pasaaudzināties (baltai meičai būšuot zuiķīši, esuot pasaaudzinājsies, sivēnīdze), piesagult, piesataisīties, piesavākties, piesazungāties. Izloksnē visai izplatīti ir ar izskaņām –elis, -ele atvasināti lietvārdi, piemēram, plaukstele, plauktelis, pluoģelis, pumpele, puoģele. Šiem atvasinājumiem Nīcā piemīt pamazinājuma nozīme atšķirībā no Vidzemes izloksnēm, kur ar šīm izskaņām mēdz darināt vārdus ar nievājuma nokrāsu. Vārdnīcas lappusēs sastopami vairāki Nīcai 20. gadsimta sākumā raksturīgi govju nosaukumi, kas darināti ar izskaņām –aļa un –uža un saistāmi ar dzimšanas dienas apzīmējumu, piemēram, Pirmaļa, Pirmuža, Piekaļa, Piekuža, Pustuža (sestdienā dzimusi govs).
Par asociatīvo, tēlaino domāšanu, valodas krāsainību liecina teicēju stāstījumos ietvertie vārdkopnosaukumi, frazeoloģismi (liela daļa no tiem sastopama arī literārajā valodā), piemēram, prāta zuobs, kumeļa prāts, sajemt visus prātus, izdzīvuot prātu, prāts nenesas, mīļu prātu, pienākt pie prāta, prāts gruozās, tāds kā grieztu prātu.
Līdzīgi kā iepriekšējās „Nīcas izloksnes vārdnīcas” daļās, arī šajā plašāki, ar dažādu informāciju bagātāki ir šķirkļi, kas saistās ar senākām, laika gaitā izzudušām vai izzūdošām parādībām (piemēram, tradīcijām), bet jāatzīst, ka nereti šīs ziņas ir nepilnīgas, fragmentāras. Piemēram, šķirklī pāde uzzinām par bērna kristībām, ar tām saistītajiem rituāliem (pādes dīdīšanu, pirkšanu, ienākšanu radu pulkā).
Uz 19. gadsimta beigām, 20. gadsimta sākumu attiecas vēl 70., 80. gados nīcenieku atmiņā saglabājies sieviešu divdaļīgais garais krekls, kura apakša bija darināta no rupjāka (parasti pakulu auduma) un piešūta klāt. No valodnieciskā viedokļa tās nosaukumi uzskatāmi atklāj semantiskās parādības, kas sakņojas materiālajā kultūrā un ir pamatā sinonīmu darināšanā. Piemēram, līdzās nosaukumam apakša ir sastopami arī sinonīmi pietriekums, pietriecine un humoristiski lietotais apzīmējums pudramente, kam izloksnē ir zināmi vairāki varianti, piemēram, pudraments, pudermente, pudarmente, kas izgaismo reāliju dažādos aspektos.
Vairāki nosaukumi resp. varianti ir saistāmi ar senāko dzīvojamās ēkas telpu izkārtojumu. Piemēram, dzīvojamās mājas galā atdalītai, parasti neapkurinātai telpai, kas bija meitu, kalpoņu dzīvojamā istaba, ir zināmi nosaukumi pretistaba, pretistuba, pretstuba, pretustuba, precstuba u. c. (kura i diža meita, skaitijās pāauguse, ta tuo jau nes pretistubē. ta jau nu drīz nāks kavalēri, varēs precības gaidīt). Šie nosaukumi pēc teicēju domām pieļauj divējādu vārdu cilmes skaidrojumu (saistot tos ar prievārdu pret vai darbības vārdu precēt).
Vārdnīcā ir iekļauti dažu senu, mūsdienās mazpazīstamu danču nosaukumi: divpadsmit puišu dancis, plakanais jeb plakanpautis, pliķu dancis.
Jaunajos izloksnes vārdnīcas papildinājumos ir rodami vairāki citi galvenokārt Nīcā vai nedaudz plašāk Lejaskurzemē sastopami vārdi un to skaidrojumi, kuri nav pazīstami literārajā valodā, piemēram, padeģis, pakužināt, pasarēkuot, pieķuidīt, plaina, plitars, pluči, plūči, prūsene, puogs, puope, pūsts.
„Nīcas izloksnes vārdnīca” ir plašs novada valodas apkopojums, kura pamatā ir vākumi vairāku gadu desmitu garumā, un būtisks papildinājums Nīcas nemateriālās kultūras mantojumam, kas nupat ir novērtēts arī valsts mērogā. Tas paver iespēju arī turpmākiem pētījumiem kā valodnieciskā, tā arī plašāk kultūrvēsturiskā skatījumā.
*
Vārdnīcas pirmais sējums (A–I) tika sagatavots ar valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” un valsts pētījumu programmas „Letonika – Latvijas vēsture, valoda, kultūra, vērtības” atbalstu, nāca klajā 2017. gadā. Savukārt otrais sējums (J–Ķ) un trešais sējums (L–O) tika sagatavoti ar valsts pētījumu programmas „Latviešu valoda” atbalstu un publicēti 2020. un 2021. gadā. Ceturtais „Nīcas izloksnes vārdnīcas” sējums (P) izstrādāts valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektā „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/4-0003). Šķirkļu ar p skaits sniedzas pāri četrarpus tūkstošiem. Sējumi ir brīvi pieejami Latviešu valodas institūta mājaslapas publikāciju sadaļā ikvienam interesentam.
Brigita Bušmane
LU Latviešu valodas institūta pētniece
OTAŅĶOS IZDOD DIGITĀLU ĶEKATU DZIESMU ALBUMU
Lai saglabātu un popularizētu Nīcā un Otaņķos raksturīgo pavasara maskošanās tradīciju ķekatās lēkšanu, Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis ierakstījis digitālu albumu ''Ciemā lēcu ķekatās''.
Ķekatās lēkšana februārī ir vietējo unikalitāti izceļošs kultūras mantojums, kas joprojām Nīcas pusē tiek piekopts un nodots nākamajām paaudzēm un iekļaujas visā pasaulē izplatītajos masku gājienos: Itālijā - Venēcijas masku festivāls, Brazīlijā - Riodežaneiro karnevāls, Slovākijā – Fašiangī masku gājieni, u.c. Šie visi ir ar identisku izcelsmi – seno zemkopju tautu auglības rituāli veiksmīgam jaunajam saimnieciskajam gadam, kas senāk atzīmēts februārī tieši pirms pavasara sākuma un ir būtiski arī mūsdienās, jo Nīcas un Otaņķu pagastos, kā arī daudzviet citur Dienvidkurzemes novadā iedzīvotāji joprojām turpina savu senču arodu – zemkopību un lopkopību.
Līdz šim par ķekatām Nīcā publiski nebija pieejama visaptveroša informācija. Saistībā ar aizvadītajos gados piedzīvoto COVID-19 pandēmiju un aizliegumiem pulcēties, Nīcā un Otaņķos maskotā gājiena februāra mēnesī – ķekatās lēkšanas tradīcija ir apdraudēta un nonākusi uz pilnīgas izzušanas robežas. Lai to apturētu un ķekatās lēkšanu popularizētu, projekta ietvaros nolemts kvalitatīvi ierakstīt un padarīt pieejamas ikvienam saglabātās ķekatu dziesmu melodijas, rituāla dziesmu vārdus un tradīcijas aprakstu.
Līdz šim ik gadu ķekatās lēkuši valsts līmenī augsti novērtētā Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki, pēc tradīcijas iesaistot Nīcas un Otaņķu pagastu iedzīvotājus.
Projekta ietvaros ir izdots digitāls albums ''Ciemā lēcu ķekatās'', kurš ikvienam interesentam pieejams visās straumēšanas vietnēs, ieskaitot Spotify un Apple Music, kā arī Dienvidkurzemes novada pašvaldības mājas lapas sadaļā Nīcas kultūrtelpa. Turpat pieejams arī albumu pavadošais skaidrojošais materiāls par Nīcas un Otaņķu pagastiem raksturīgo ķekatās lēkšanas tradīciju.
Pagaidām plašākā informācija par šogad Latvijas Nemateriālā mantojuma sarakstā iekļauto Nīcas kultūrtelpu, ieskaitot ķekatās lēkšanas tradīciju, pieejama šajā interneta vietnē Nīcas kultūrtelpa.
Jāatzīmē, ka albuma ierakstīšanas laikā izveidojusies sadarbība ar dūdu un bungu grupu ''Auļi'', un viena no albumā dzirdamajām dziesmām decembra sākumā tiks izdota ar ''Auļiem'' raksturīgo skanējumu un jaudu.
Digitālais albums, kas ierakstīts sadarbībā ar mūzikas ierakstu studiju ''Lauska'', paredzēts ikvienam interesentam, bet galvenokārt vietējo tradīciju kopējiem - Nīcas un Otaņķu folkloras kopām, etnogrāfiskajiem ansambļiem, etnomuzikologiem un arī novadpētniecībai.
Klausies albumu TE:
Albumu pavadošais uzziņas materiāls un ķekatu dziesmu vārdi - Ķekatu albuma grāmatiņa un dziesmu vārdi
Koši izskanējis Dienvidkurzemes daudzbalsības daudzinājums
Jaunieši un arī vietējie iedzīvotāji apgūst Dienvidkurzemei raksturīgo salmu rotājumu - ķistu - darināšanu meistares Aijas Brikmanes vadībā
Etnomuzikoloģes Igetas Ozoliņas lekcija "Tautasdziesmas ceļš" notikuma dalībniekiem un apmeklētājiem
Bārtas etnogrāfiskā ansambļa un Bārtas kultūras nama folkloras ansambļa "Bārtenieki" garie saucieni un leiši:
Kā arī joku dziesma:
Nīcas etnogrāfiskā ansambļa garie saucieni:
Leiši:
Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa garais sauciens:
un leiši:
Nīcas vidusskolas folkloras kopa "Rakari":
BJC "Vaduguns" folkloras kopa "Ķocis":
Uzziņai: "Vilcēju daudzbalsība Latvijā ir unikāla arhaiska muzikāla parādība, kas nepārtrauktā tradīcijā joprojām dzīvo atsevišķos Kurzemes un Latgales novados – suitos, Nīcas un Bārtas pagastos, Ziemeļlatgalē. Tas ir veids, kā lielākā vai mazākā grupā teikt dainas, respektīvi, izdziedāt dainu virknes, izceļot tieši tekstuālo saturu un iesaistot dziedāšanā klātesošos. Vilcēju daudzbalsība ļauj mūsdienu cilvēkam sajust no senatnes pārmantotu mūzikas valodu un plašāk – muzikālo uzvedību, kas tik ļoti atšķiras no mūsu kultūrtelpā ierastās. Tās saglabāšana, pētīšana, iepazīšana un praktizēšana ir ieguldījums kultūras daudzveidības uzturēšanā. Starptautiskā kontekstā tā kalpo kā viena no Latvijas mūzikas identitātes zīmēm," vēsta Latvijas kultūras kanona mājaslapā pieejamā informācija.