alus, kvass, dzērsis

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

*

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

* Purva vaivariņš (“Ledum palustre”) 

Ēdelmane L., Ozola Ā. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga, SIA “Augsburgas institūts”, 2003.

Enkuris "Daižos" Raumbasgals, Otaņķu pagasts


Avots: Bušmane, B. Nīcas izloksne


Kvass -

  • Kaltētas rupjmaizes gabaliņi vai biezākas garozas 3 kg
  • Ūdens 30 l
  • Cukurs 1,5 kg
  • Svaigs raugs 1/2 paciņas
Kvasam ieteicama lauku rupjmaize - pašu cepta vai sastāva ziņā līdzīga. labi noder kubiņos sagriezti un cepeškrāsnī apgrauzdēti pārpalikumi pēc maizes cepšanas. Tos ieber apmēram 40 l lielā emaljētā katlā (aizpilda ceturto daļu trauka). Pārlej ar verdošu ūdeni. Uzliek vāku. Kad uzlējums atdzisis, to izkāš, lai būtu pavisam tīrs, bez biezumiem. Atlej atpakaļ tai pašā emaljētajā katlā. Pieber cukuru, samaisa, pievieno raugu. Svarīgi ievērot norādītās devas. Ja pieliek par daudz rauga, kvass var pārrūgt. Katlam uzliek vāku un atstāj vismaz uz sešām stundām nostāvēties. Kad sāk dzirkstīt (ir pietiekami norūdzis), kvasu pārlej kannā. Dzesē. Uzglabā vēsumā (īpaši siltā laikā). Lieto tūlīt pēc raudzēšanas, jo kvasu nevar glabāt ilgāk kā divas - trīs dienas.

Vasarā kvasu gatavo arī no rabarberiem un āboliem, tos iepriekš sašķaidot vai sakapājot. Sastāvs līdzīgs, vienīgi varētu būt nepieciešams lielāks daudzums cukura. Ja vēlas, labākai garšai pievieno piparmētru. - Katrīna Karule -  Cīpa, V., Šulce, A., Kulinārais mantojums. Lejaskurzeme. Liepājas valsts tehnikums, 2015. 53.lpp.