Ar nīcas kultūrtelpu saistītās kopienas, grupas un indivīdi, kurus raksturo kopīga identitātes izjūta, vieno nemateriālais kultūras mantojums un vēlme to saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm (2022.g.)

Nīcas kultūrtelpa ir Nīcas un Otaņķu pagastu ļaudis un to nemateriālais kultūras mantojums. Nīcas kultūrtelpu atbalsta, vēlas saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm:

Dienvidkurzemes novada pašvaldība un tās priekšsēdētajs Aivars Priedols,

Dienvidkurzemes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Raivis Kalējs,

Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvalde,

Nīcas un Otaņķu pagastu pārvalžu apvienība un tās vadītāja Agija Kaunese,

Nīcas kultūras nams,

Otaņķu tautas nams,

Nīcas pagasta bibliotēka un tās vadītāja Gunita Šime,

Otaņķu pagasta bibliotēka un tās vadītāja Vineta Jušķevica,

Nīcas senlietu krātuves (novadpētniecības centrs) vadītāja Gita Vanaga,

Otaņķu senlietu krātuve,

Nīcas etnogrāfiskais ansamblis un vadītāja Indra Štube,

Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis un vadītāja Solveiga Kūlaine ar ģimeni,

Nīcas vīru koris un vadītājs Jēkabs Ozoliņš,

Nīcas sieviešu koris un vadītāja Antra Berga,

Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Nīca" un vadītāja Maruta Puķīte,

Bērnu ansamblis "Čiekuriņi",

Futbola klubs "Nīca" un Nīcas sporta centra vadītājs Ingars Kalējs,

Nīcas PII "Spārīte" un tās Otaņķu pagasta Rudes filiāle,

Nīcas vidusskola un tās direktore Lāsma Petermane,

Nīcas vidusskolas folkloras kopas (1.-4.kl. un 5.-10.kl.) un tautas deju dejotāji (1. kl. un 2.-4.kl.) "Rakari" un tās vadītāja Solveiga Mačiņa,

Nīcas mūzikas skola un tās direktore Dina Sleže,

Nīcas jauniešu centrs un tā vadītāja Madara Mihelsone,

Biedrība "Nīcas novada attīstībai",

Biedrība "Otanka",

Prenclavu dzirnavu saimnieki un uzņēmuma "Otaņķu gardumi" īpašnieki - vietējie iedzīvotāji - Prenclavu un Kupšu ģimenes,

Augļkopis Eglons Brūns,

Novadpētniece Alīda Vārna un viņas ģimene Sandra Rāte, Ainars Rāts,

Jagminu ģimene Otaņķu pagasta Rudē

Uzņēmums "Otaņķu dzirnavnieks" un tās direktors Ričards Riepšs,

Vietējie iedzīvotāji, tai skaitā tradīciju un izloksnes teicēji - Alvīna Šķipere, Velta Maļika, Ilga Prenclava, Maira Klāsēna un viņu ģimenes,

Filoloģes Brigita Bušmane, Benita Laumane,

Starptautiskais masku tradīciju festivāls,

Folkloriste Māra Mellēna,

Liepājas Bērnu un jaunatnes centra folkloras kopa “Ķocis”,

Ausma Dzintare "Galdnieki" saimniece un viņas ģimene,

Biedrība "Cerību krāsa",

Jūrmalciema iedzīvotāju iniciatīvas kopa “Aizjomietes”,

Jūrmalciema interešu kopa “Kalvas”,

Tīklu māja "Piestātne" Jūrmalciemā" un biedrība "Jūrmalciema valgums",

Interešu kopa "Vēlziedes",

Interešu kopa "Rude",

Sabiedriskie centri Kalnišķos, Jūrmalciemā un Grīnvaltos un to vadītājas Inita Ķaupele, Gunta Šlosberga,

Nīcas tūrisma informācijas centrs,

Uzņēmums "Sofijas laivas" un Turaids Šēfers ar ģimeni,

Māris Dreižis un uzņēmums "Plostnieki",

Uzņēmējs Juris Jaunzems un brīvdienu māja "Jūras krasti",

Uzņēmēja Indra Štāle un kempings "Ērgļi"

Uzņēmums "Nīcas siers",

Uzņēmēja Sarmīte Zusāne un kafejnīca "Pie Pētera",

Jūrmalciema mājražotāja Danuta Kaire,

Pērkones kokapstrādes meistars Guntis Jekste,

Jūrmalciema kokapstrādes meistars Valters Krētainis,

Otaņķu kokapstrādes meistars Andris Cincels,

Adītāja un audēja Regīna Kalniņa,

Skrodu ģimene,

Zirgkope Arta Vecbaštika un senā sēta "Ciestomi",

Visvaldis un Ņina Vecvagari un "Sīpolu" dzirnakmeņu kolekcija,

Restaurators un uzņēmējs Ingus Krūmiņš,

Olga Bēta,

Rokdarbniece Aija Sileniece,

Verners Bokums, Sabiedrisko mediju biedrība Pērkonē,

Biedrība "Kalnišķu Īves",

Biedrība "Otanka",

Audēja Agra Vaitkusa Otaņķu pagasta Rumbasgalā,

Biedrība "Mēs - Bernātiem" un tās vadītāja Diāna Ansule,

Biedrība "Bārtas upes radošā apvienība",

Kokapstrādes uzņēmumi SIA "Ciprese-1" un SIA "Lataks",

Uzņēmēji Osvalds Muša un Iveta Reinfelde "Ceļnieki" - "Zaļā saule", Otaņķu pagastā

Nīcas un Otaņķu pagastu zemnieku saimniecības "Gudriķi", "Kinsleri", "Atomi", "Puķītes-1", "Brīvzemnieki", "Dirnēni", "Dižķuņķi", "Līvmaļi" u.c.

Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis (anno 1964)

Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dibinātāja 1964. gadā bija Rudes skolas skolotāja Rasma Atteka (bij. Ignāte). Mākslinieciskais vadītājs Reinholds Jansons. 1988. gadā ansambļa vadību uzņēmās Zenta Bērtiņa, kuras rokās Otaņķu ansamblis izveidojās par izcilību un Latvijas tradicionālās mūzikas lepnumu. Patlaban Z. Bērtiņas darbu, kopš 2014. gada, turpina vadītāja Solveiga Kūlaine.

Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis dzied, ievērojot senās ieražas, dziedāšanas manieri un rituālus. Teju katru koncertsarunu tas sāk ar Nīcas kultūrtelpai raksturīgo garo saucienu. Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis arī turpina Nīcas pusei raksturīgo ķekatās lēkšanas tradīciju pavasara maskošanās laikā. Tā parasti iekrīt februārī un ķekatas ar prieku uzņem vietējie iedzīvotāji, kuri vēl no bērnības atceras kā paši lēkuši ķekatās pie tuvākiem un tālākiem draugiem un kaimiņiem.