galvassegas un matu sakārtojumi

Sieviešu

Vainags (tālākajā plānā pa kreisi). Nīca. Dienvidkurzemes novads. 19. gadsimts. Vilna, brokāts, stikls, metāls, koks. Vainaga augstums 9 cm, apakšmalas diametrs 9,5 cm, augšmalas diametrs 16 cm.
Vainags (priekšplānā pa kreisi). Nīca. Dienvidkurzemes novads. 19. gadsimts. Vilna, brokāts, stikls, metāls, kokvilna, kartons. Vainaga augstums 8 cm, apakšmalas diametrs 16 cm, augšmalas diametrs 17 cm. LNVM krājums


Vainags (priekšplānā pa labi). Nīca. Dienvidkurzemes novads. 19. gadsimts. Vilna, brokāts, stikls, metāls, kartons. Vainaga augstums 9 cm, apakšmalas diametrs 16,5 cm, augšmalas diametrs 20 cm. LNVM krājums. Foto - LNVM

Nīcas zīļu vainags. Foto - nezināms.



Neprecēta jauniete Nīcā ar zīļu vainagu. Foto: Otaņķu senlietu krātuve.

Neprecēta jauniete Nīcā ar zīļu vainagu. Foto: Nīcas senlietu krātuve.


"Daižu"saime Otaņķu pagasts. Foto: Otaņķu senlietu krātuve.


Sievu cepure jeb aube

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"


Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Sievas cepure Nīcas senlietu krātuvē. Foto: L.Jagmina

Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Aija Sileniece cepurē. Foto 2022.gads L.Jagmina


Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Olga Bēta (pirmajā attēlā - vidū) cepurē. Foto 2022.gads L.Jagmina

Attēlā sievām drāneles - prūsenes, zīdenes un cepure. Foto: Nīcas senlietu krātuve (Nīcas kāzas 1931.gada filmas uzņemšanā)

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"




"Jaunavu vainagi Nīcā bijuši ļoti grez-
ni. Tiem raksturīga konusveida forma
ar izvērsumu uz augšu. Papes pamat-
nes apakšmalā piešūta sudraba brokāta
lente. Virs tās sarkans tūka audums, ko
blīvi klāj stikla pērlīšu un salmiņu
izšuvums. Gar augšmalu šķautņaini
slīpētas stikla krelles (571. att.). Vainagi
bija smagi, un, lai tie turētos galvā,
meitām vajadzēja prast stalti nest
augumu. Nīcā un Pērkonē 19. gs. ievie-
sies savā veidojumā unikāls līgavas
vainags, kas sastāv no platas sudraba
brokāta lentes un kupla smalku
sudraba stiepļu un spīguļu pinuma  (505. att.). Šādus sarežģītus vainagus
darināja specializējušies amatnieki un
tie bija dārgi. Ne katrai meitai pietika
rocības, lai tādu nopirktu. Pēc no-
stāstiem kāzu reizē līgavas vainagu
aizņēmušās. Arī parastie Nīcas vainagi
ir amatnieku darināti, par ko liecina
gan precīzais nostrādājums, gan
vainagu lielā līdzība. To pierāda arī
teicēju stāstījumi ekspedīcijās.
Nīcas sievām bijušas divu veidu gal-
vassegas. Senākās cilmes galvassega ir
tāda pati kā Bārtā - apaļa piegriezuma
linu auduma cepure, kuras atlocīto
malu visapkārt rotā vertikālās joslās
sakārtots krāsains izšuvums ar vilnas
dziju tumši zilos un sarkanos toņos
(612. att.). Pēc formas tā atgādina
Austrumvidzemes cepuri un Latvijā
konstatēta jau 16. gadsimtā. Citādas
sievu cepures aprakstītas 18. gs. Gro-
biņas draudzes hronikā. Tur minētas
no krāsaina zīda auduma šūtas, ar mež-
ģīnēm un lentēm rotātas aubes. “1780.
gada priekšpēdīgā dienā Šukteru Jurim
ir nozagta viena zila sieviešu cepure ar
baltām, zilām un dzeltenām mežģī-
nēm.” Šim aprakstam atbilst arī 19. gs.
Nīcas sievu cepures (537., 538. att.).
19- gs. beigās un 20. gs. vainagu un
cepuru vietā Nīcas meitas un sievas
vairāk sējušas pirktus puķainus zīda
vai kokvilnas lakatus - drānas, kā tas
redzams ari J. Krēsliņa zīmējumā (27. att.).
Lakata stūrus sasēja pakausī zem aiz-
mugurējā stūra. Vēsākā laikā un ziemā
ap kaklu sēja pašaustus rūtainus vilnas
lakatus (552. att.). Stūrus sasēja priekšā
vai arī, priekšā krustojot, apņēma ap
kaklu un sasēja aizmugurē - kā ru-
cavietei J. Krēsliņa zīmējumā (24. att.).

* Sk.: Janševskis J. Nīca. - 42. Ipp.


Avots: Latviešu tautastērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 203.-204.lpp.

Vizuļu vainags

Attēls:  Latviešu tautastērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 237.lpp.

Domājams, ka bez Nīcas aprakstā minētā vizuļu vainaga Pērkonē bijuši izplatīti tipiskie Nīcas un Bārtas vainagi, kā arī uz melna samta izšūtie Krotes-Virgas vainagi, bet par to trūkst ziņu. Sievu cepure šūta no zilas vai ķiršsarkanas atlasa drānas. Priekšējai malai piestiprinātas vairākas baltu kruzuļu kārtas, visapkārt gar malām uzšūtas 2 puķota zīda lentes, kas ausu vietā saspraustas tauriņa sējumā. Aizmugurē cepure savilkta ar diegu un zem zoda sasieta ar saitēm. Pērkones sievas cepure visai maz atšķiras no līdzīga tipa Nīcas cepures.*

Avots: Latviešu tautastērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 207.lpp.

Par vizuļu vainagu izplatību ne vien Nīcā un Pērkonē, bet arī no Liepājas attālākos pagastos liecina Vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas arhīva materiāli: “Ar to viņu salaulāja, ta jau tādu miršu kroņu nebij. Pakaļā tāda sleipe pie vainaga - zīda bantes līdz dibenam - liels saujs, liels bunts, tā vējš plivināja. Vairāk sarkanas, zaļas, vienkrāsainas, zils nebij. Sleipe no 5 bantēm. Visa augša pillā bij ar vizulīšiem, tā kā cepure. Liepājā pirkts, maksāja 12 rubļu. To jau tik varēja nopirkt, ka viņas tēvs bijis bagāts.”** Stāsts ir par Kalētu pagasta saimnieka meitu Annu Bitīti, dzimušu 1854. gadā.

* CWM arh. 1702. mape. Cepures oriģināls glabājas
Liepājas Vēstures un mākslas muzejā.

* CWM arh., 1920. mape, Kalētu pag., teicēja A. Bitīte.

* CWM arh., 1920. mape
** Turpat.

Avots: Turpat

Attēls:  Latviešu tautastērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 241.lpp. " 505. Vizuļu vainags. Dienvidkurzeme. 19. gs. Brokāta lente uz cieta pamata ar sarkanu kokvilnas oderi,
pl - 5,5 cm. Gar augšmalu no stieplēm veidoti zari ar vizuļiem, smalkām stieplītēm, spirālēm, sloksnēm, plāksnītēm un stikla zīlēm, h - 14 cm. CVvM 14 052."

Sievu

https://www.instagram.com/p/CFukzJHpTkv/

Drāneles jeb lakati

Prūsines/prūsenes




Katrīna Radomišķe un Margrieta Otaņķe. Foto oriģināls: J.Deinats ~90.gadi


Vilnas lakati

Attēli:  Latviešu tautastērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 243.-244. un 247.lpp. " 523. Lielais lakats. Nīca. 19. gs. 2. p. Vilnas rakstotā trinīša audums. 178 x 180 cm. Bārkstis savītas, g -13 cm. CVVM 7396."


Sievu cepures

Attēli:  Latviešu tautastērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 243.-244.lpp. " Sievas cepure. Nīca. 19. gs. 2. p. Zīda atlasa audums.
Gar priekšējo malu rūtaina zīda lente, pl - 7,5 cm,
vilnas lentes apmalojums, pl - 0,5 cm, un
rūpnieciski ražota mežģīne, pl - 1 cm. Polsterēta ar
pakulām. Apakšmalā caur ielocēm izvērta lentīte.
Balta linu odere. CVVM 14 192. (Pielikuma 63. lp.)"


Vainagcepure


Attēli:  Latviešu tautastērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 248.lpp. "526. Sievas cepure. Nica-Bārta. 19. gs. 1. p. Linu au-
dums. h -9 cm. Mala atlocīta uz augšu, izšuvums ar
vilnas dziju: ielocītais raksts, ķēžu dūriens, slīpais
krustdūriens, kātu dūriens, apmales dūriens. Ce-
pures dibena savilkums, 0 - 2,5 cm, aizpildīts ar linu
diegu blīvu cilpu dūriena tiklu. Izšuvums ar sarkanu
dziju: kātu dūriens, ielocītais dūriens. CVVM 14 240.
(Pielikuma 63. lp.)"


Puišu, bērnu

Salmu pīnes cepure ar nagu "Daiži", Rumbasgals, Otaņķu pagasts


Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"


Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"


Vīru

Jērines un zaķenes

Jērine nīceniekam galvā 1820



Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Adīta cepure

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Ļipines

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Ratenes



Utes un cilindrenes

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Salmu cepures

Avots: Kurzemes tautastērpi


Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"


Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Ausaines

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Caunine (caunas arī seska ādas cepure)

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Caunu cepures dziesmā Nīcas ciemīns, maģs ciemīnis

Bonere





Bērnu


Attēlā: Meitenes portrets. Grobiņas apriņķa Nīcas pagasts. Fotogrāfs Jānis Krēsliņš. 1894. gads. LNVM krājums

Lielākajā daļā tapušo uzņēmumu redzams, ka ļaudis fotografēšanai īpaši pārģērbušies labākās – svētdienas vai godu – drēbēs. Dienvidkurzemē tas bija tradicionālais apģērbs. Avots: LNVM


Matu sakārtojumi 1894 (Jāņa Krēsliņa fotogrāfijas no Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja izstādes "Jānis Krēsliņš - latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs".

Nīcenieki no 8:30 līdz 10:16 (arī Bārtā identiski matu sakārtojumi kā Nīcā)