teicēji

Valoda, dažādas tēmas: [No Brigitas Bušmanes "Nīcas izloksnes vārdnīca"] Paldies visiem nīceniekiem, kuri devuši savu artavu šajā darbā! Lai pieminam jau mūžībā aizgājušos, kas vairākus gadus ar saviem stāstiem devuši iespēju ieskatīties Nīcas ļaužu ikdienā, ieklausīties viņu valodā! 70., 80. gados tie bija Ģēda Kupše (1878–1979), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par augiem, apģērbu; Anna Kļava (1886–1979), sniegusi ziņas par Brigita Bušmane. Nīcas izloksnes vārdnīca A-I ◦ 2017 V mājsaimniecību, apgaismošanu; Katrīna Ignāte (1890–1986), pamatskolas izglītība, sniegusi ziņas par dzīvi muižā, dzīvniekiem, putniem, lopkopību, zemkopību, augiem, saldūdens zvejniecību, transportlīdzekļiem, apgaismošanu, mājsaimniecību, ēdieniem, apģērbu, ģimenes godībām, ieražām, slimībām, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm; Ilze Ruika (1892–1984), skolā mācījusies trīs ziemas, teikusi tautasdziesmas, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm; Ilze Mielava (1893–1982), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par zemkopības darbarīkiem, zvejniecību, dzīvniekiem, mājsaimniecību, mēbelēm, vērpšanu, aušanu; Katrīna Pirtniece (1893–1972), sniegusi ziņas par augiem, ēdieniem, apģērbu; Katrīna Čirkše (1895–1973), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par senajiem lauku darbiem, mājsaimniecību, ģimenes godībām, ieražām, apģērbu, apaviem; Maiga Krētaine (1895–1979), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par augiem, zemkopību, zvejniecību, mājsaimniecības priekšmetiem, apģērbu; Ilze Māliņa (1897–1989), sniegusi ziņas par augiem, zemkopību, lopkopību, mājsaimniecību, mēbelēm, vērpšanu, aušanu, ēdieniem, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm; Andrejs Otaņķis (1901–1975), pamatskolas izglītība, sniedzis ziņas par zemkopību, celtniecību, namdara un galdnieka darbu, mājsaimniecības priekšmetiem; Miķelis Jūrmalis (1902–1989), beidzis piecas klases, sniedzis ziņas par zivīm, zvejniecību, senajiem lauku darbiem, zemkopības darbarīkiem, lauksaimniecības mašīnām; Katrīne Vērniece (1904–1986), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par zemkopības darbarīkiem, ēdieniem, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm; Jānis Kļava (1906–1983), skolā mācījies divarpus ziemas, sniedzis ziņas par zemkopību, zemkopības darbarīkiem, plostnieka darbu; Margrieta Runne (1911–2001), pamatskolas izglītība, beigusi arī lopkopības skolu, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm. 20. gadsimta 80. gados savas dzimtās izloksnes apzināšanā dialektoloģijas prakses laikā bija iesaistījušies bijušā Liepājas Pedagoģiskā institūta (tag. Liepājas Universitātes) studenti. Plašāku vārdu krājumu savākusi nīceniece Spodra Dīķe. Nīcas izloksnes materiālus ir vākusi un pētījusi arī Latvijas (Valsts) Universitātes studente nīceniece Māra Dinne (Sproģe). Dažu izloksnes īpatnību izplatībai un noturībai dažādu paaudžu valodā savās ģimenēs (skolotājas Birutas Bumbules vadībā) izsekojušas vairākas Nīcas vidusskolas skolnieces. Paldies par šiem materiāliem, kas ir izmantoti nozīmju precizēšanā un ilustrēšanā. Jauni izloksnes materiāli ir apzināti pēdējā desmitgadē, uzsākot darbu pie Nīcas vārdu krājuma apkopošanas. Paldies par atsaucību visiem, kuru stāstījumi, atbildes ir ļāvuši gūt ieskatu izloksnē 21. gadsimta sākumā. Viņu vidū īpaša pateicība Jēkabam Bozim (1923), Alvīnei Šķiperei (1929), Milijai Otaņķei (1932–2017), Jānim Jūrmalim (1937), Alīdai Vārnai (1933). Paldies arī Gitai Vanagai, kas pēdējos gados vienmēr ir bijusi atsaucīga dalīties ar savā darbā – Nīcas Senlietu krātuves vadīšanā – gūtajiem vērojumiem par dažādu paaudžu valodu. 

Margrieta Runne (dzim. Cukura)

Alvīna Šķipere (dzim. Vārna)

Miķelis Lūsēns

Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis

Dibināts 1964. gadā, kopš 2014. gada vadītāja Solveiga Kūlaine.

2024. gadā - 15 dalībnieki.