kāzas nīcā

Visaptverošākais un senās tradīcijas visprecīzāk atainojošais uzskates līdzeklis joprojām ir "Latviešu kāzas Nīcā", kas uzņemta 1931.gadā, piedaloties vietējiem iedzīvotājiem - nīceniekiem. Pilnā filmas versija šobrīd skatāma bezmaksas ekspozīcijā Liepājas muzejā "Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs".

Foto: Liepājas muzeja krājuma fondi– Kadri no 1931. gadā uzņemtās etnogrāfiskās filmas “Kāzas Nīcā”. Režisors Aleksandrs Rusteiķis.

Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs– Kadri no 1931. gadā uzņemtās etnogrāfiskās filmas “Kāzas Nīcā”. Režisors Aleksandrs Rusteiķis.

Mēmās spēlfilmas „Latviešu kāzas Nīcā” aina –līgava kārto pūru. Filma uzņemta Liepājas apriņķa Nīcas pagasta. 1931. gada jūnijs. Fotografēja: Matiss Pluka.
Līdzās filmēšanas kamerai sēž filmas režisors Kristaps Linde. Filmā attēlojamais laiks: ap 1880. gadu. Režisori: Kristaps Linde un Aleksandrs Rusteiķis, scenārija autori: Ernests Brastiņš, Kārlis Straubergs, Frīdrihs Ozoliņš un Pēteris Ozoliņš, kinooperators: Jānis Sīlis, konsultants etnogrāfiskajos jautājumos: Jānis Sudmalis. Galveno lomu tēlotāji: Nīcas pagasta iedzīvotāji: līgava – Nīcas pagasta Vecvagaru māju iedzīvotāja Katrīna Ažēna, līgavainis – Nīcas pagasta Kramēnu māju iedzīvotājs Ansis Kramēns.
Filmas pirmā daļa ir precības un derības, kurā izspēlētas ainas, kāpēc un kā jaunais puisis brauc sievu lūkoties. Pašu kāzu darbība izvērsta trīs dienu garumā un ataino kāzu tradīcijas gan sievas, gan jaunā vīra mājās. Filma sākta uzņemt 1931. gada 7. jūnijā, un jau 1931. gada 19. jūnijā Rīgā, kinoteātrī „Splendid Palace” notika spēlfilmas pirmizrāde.

Skaņu filmas „Latviešu kāzas Nīcā” uzņemšanas aina Liepājas apriņķa Nīcas pagasta Tupešu mājās. 1933. gada jūlijs. Fotografēja: Pēteris Ārends.