Nīcas tautastērps (~ kopš 1860.gada)

Nīcas tautastērpam ir īpatnējs, no citiem novadiem atšķirīgs raksturs un kopīgas iezīmes vienīgi būtu saskatāmas ar Bārtas un Rucavas tautastērpiem, kuri tāpat ir izplatīti ļoti nelielās teritorijās, bet ir atzīmējami savas savdabības pēc. (http://valoda.ailab.lv/kultura/kultura/lktaut14.htm)

Pastkarte "Tautastērpi" - no kreisās: Lejaskurzemes vīru tērps, Nīcas līgavas tērps, Rucavas sievas tērps, Bārtas meitas tērps, Rucavas meitas tērps

Nīcenieces VII Dziesmu svētkos. Attēla avots te.

Nīcenieki toreizējā Uzvaras laukumā, IX Dziesmu svētku laikā. Attēla avots te.

Nīceniece IX Dziesmu svētkos. Attēla avots te.

Foto: Otaņķu senlietu krātuve

"Daižos", Otaņķu pagastā

Avots: Nīceniece 20. gs. Latviešu etnogrāfija 1969.g. 313.lpp.

Attēla avots: https://maijpukite.tumblr.com/post/133288590380/n%C4%ABcas-tautas-t%C4%93rps

Nīcas meitas un puiša tērps. Ekrānšāviņš no interneta vietnes lsm.lv

Attēlu avots: Senā Klēts

Ekrānšāviņš. Rīgas Modes muzejam dāvinātais Nīcas tautastērps.

Foto la.lv

Nīcas tautastērps - sieviešu - informatīvs apkopojums no Pētera Sprinča "Nīca laikmetu griežos"

Vīru tērps

Vīriešu tautastērpam praktiski nav gandrīz nekādu atšķirību Nīcas, Bārtas un Rucavas novados. Raksturīga galvassega ir ir melna vai tumši pelēka ratene ar zemu vai vidēji augstu dibenu. Ratenēm apkārt sien krāsainos sieviešu galvas lakatiņus. Kreklam ir plata izrakstīta un atlokāma apkakle. Biežāk sastopami ir krāsaini izšūti krekli, rotājumi balto darbu tehnikās ir sastopami retāk. Kreklu aizsprauž ar vienu mazu sudraba saktiņu vai aizsien ar zīda lakatiņu. Pāri lakatiņam, pēc sasiešanas, atloka apkakli. Senākie goda svārki ir balti. Tomēr 19.gs visparastākais audums svārkiem ir pelēkā vadmala. Šajā novadā nēsāti tikai garie un īsie svārki. Tomēr garos svārkus valkā samērā reti. Nīcā vīriešu goda tērpam pieder vai nu īsie un garie svārki kopā, vai arī garie svārki vien. Īsajiem svārkiem ir stāva, neatlokāma apkakle, kas kakla priekšdaļu atstāj neaizsegtu - krekla apkakle un krūtis parasti paliek redzamas. Īsos svārkus parasti valkā neapjostus. Toties garajiem svārkiem piederējās melna ādas josta ar misiņa sprādzi un apkalumiem. Goda svārki vienmēr izrotāti ar sīkiem uzšūtiem rakstiem melnā krāsā. Bikses baltas, galdos austas (drellis) vai no pelēkas vadmalas pašūtas. Tās nekad nebija platas. Zeķes - baltas un īsas, bez raksta. Zeķes vilka pāri bikšu galiem. Avots: valoda.ailab.lv

Foto: Zane Bitere/LETA

Bērnu tērpi

Foto: Zane Bitere/LETA

“Pie Nīcas vīru tērpiem ilgi strādājām ar Rīgas “Muduriem”, lai tie, kaut viena tipa, tomēr atšķirtos,” atklāja S. Pētersone un uzsvēra, ka arī 19. gadsimtā, tāpat kā šodien, cilvēki nestaigāja vienādos tērpos kā uniformās. Atšķirības šajos vīru tērpos ir tādās niansēs kā auduma tonis, jostiņa, izšuvums u.c. Arī bērnu tērpu ideju žūrija uzteikusi. Nīcas bērnu tērpos brunči ir strīpaini, nevis slavenie sarkanie. Tas tādēļ, skaidroja ansambļa vadītāja, ka senāk bērniem apģērbu gatavoja no pieaugušajiem vairs nederīgām drēbēm, lai ietaupītu. Un vēl pirms sarkanajiem Nīcas brunčiem atrastas liecības par strīpainiem. Tad nu tie varētu būt sarkano brunču nēsātājas vecvecmāmiņas brunči, no kuriem pašūts apģērbs bērniem." (https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/skate-noverte-nicas-terpus/komentari/#komentari)

Foto: Rojs Maizītis

(https://jauns.lv/raksts/skaistums/280987-latviesu-tautasterpi-top-ar-katru-gadu-krasnaki-priecajas-terpu-eksperte)

Jaunieguvumi Liepājas muzejā 2018.gada 16. aprīlī:

Foto: Liepājas muzejs

Foto: Nīcas novadpētniecības centrs un senlietu krātuve

Sievu tērpi

Nīcenieces Zemnieku svētkos Nīcā 20.gs. 30.gados

Foto: Nīcas senlietu krātuve

Foto: Nezināms

Foto no interneta vietnes zudusilatvija.lv

Foto avots: latvia.eu

Otaņķu un Nīcas etnogrāfisko ansambļu dalībnieki 2019. gads

Māsas Margrieta Otaņķe (no kreisās) un Katrīna Radomišķe. Oriģinālais foto J.Deinats ~90.gadi

Meitas tērps (meitenei, vecumā, kad gatava iziet pie vīra)

Foto: Nezināms

Bērnu un jauniešu tērpi

Foto: Meitenes Nīcas tradicionālajos apģērbos. Grobiņas apriņķa Nīcas pagasts. Fotografēja Jānis Krēsliņš 1894. gadā. ZAE 6148. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums. (Fotografēts pie Rudes skolas (celta 1875. gadā), Rudē, Otaņķu pagastā)

Par meitas tērpu Nīcā arī te: LNKC Katram savu tautastērpu

Foto: Nīcas novada dome, 2019 (No kreisās: Alīda Vārna, viņas mazmeita Lelde Jagmina un mazmazmeita Helma Jagmina)

Foto: Nīcas kultūras centrs (2021)

Foto: 2016.gads, Lelde Jagmina. Kreklam austas plecu siksnas, lindruks, samatota burste (mantoti no vecvecmāmiņas Maigas Bernātes "Piekšēnos")

Senais Nīcas tautastērps

Attēls: Latviešu tautas tērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 236.lpp.  "489., 490. Līgavas tērps. Nīca. 19. gs. v. Vīrieša tērps. Nīca. 19. gs. v.
Pie vīrieša tērpa komplekta:
Krekls. Nīca. 19. gs. 2. p. Atdarināts pēc: Karnups A., Kivicka E. Novadu tērpi. - 97. lpp.
Cepure. Rucava. 19. gs. Velta. Vilnas, ar samta apmali, h - 11 cm, 0-33 cm, malas pl - 8 cm.
CVVM 27 601."

Avots:  Latviešu tautas tērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 237.lpp.  "491. Brunči. Nīca. 19. gs. v. Atlasa audums. Nebalināti linu velki, vilnas audi, zem izšuvuma linu audi. Gar
apakšmalu izšuvuma josla, pl - 7 cm: spodršuvums, svītru dūriens, kātu dūriens, ķēžu dūriens, pamatā ielocītais raksts šūts kā klājdūriens. Sarkanas vadmalas apmale, pl - 1,5 cm, rupja linu auduma padrēbe. Visā garumā līdz izšuvumam iepresētas 1,5 cm dziļas krokas. CVVM 10 582.

492. Brunči. Nīca. 19. gs. v. Atlasa audums. Nebalināti linu velki, vilnas audi. Gofrēti. Gar apakšmalu izšuvuma josla, pl - 7,5 cm, un sarkana tūka apmalojums: ielocītais raksts, spodršuvums, ķēžu dūriens. BDM 34 246: 1."

20