amatnieki

Kalējs

Žanis Klāsons (95 gadi, šobrid 98) Otaņķu pagasta Otaņķos


Avots: Brigita Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Avots: Brigita Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Audēja

Audējas pie stellēm, kurās auž drelli, skāteri jeb krusta dvieli. Nīcas senlietu krātuves attēls.

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Saimniece:

Dziju krāsošana - pervēšana

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Veļas mazgāšana

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Namdari

Foto: Nīcas senlietu krātuve

Dreimanis

Mūsdienu Otaņķu pagasta Mežgalciems bijis vāciešu un amatnieku "gals". No šejienes gan kurpnieki, gan rēdmaņi, gan pinēji, gan dreimaņu izstrādājumi atrodami Nīcas un Otaņķu pagasta mājās.


Sētuve no Mežgala amatnieka - pinēja Otaņķu senlietu krātuvē


Sētuve – blīvi nopīta no smalki drāztām lazdāju klūgām; agrāk labprāt ir pinuši arī no egļu saknītēm. Abās pusēs sētuvei ir osas, kurās iesieta savīta aukla, prievīte vai ādas siksna, lai sējējs sētuvi varētu uzkārt kaklā.

Sētuvē saber apmēram 6-8 garnicas (1 garnica - 3,3 l), t.i., apmēram vienu trešdaļu labības pūra (1 pūŗs – 68,8 l).

Sējējs sēj parasti tikai ar labo roku, ar kreiso pieturot sētuvi un mazu rīkstīti, ar kuru atzīmēt, cik tālu ir iesēts. Dažs izveicīgs sējējs sēj pamīšus ar labo un kreiso roku.[1]

Nīcā un Otaņķos kopš seniem laikiem audzēja kaņepes, miežus (lopbarībai un alum) un kviešus, kā arī prosu un linus.[2]


[1][1] Bīlenšteins, A. Latviešu koka iedzīves priekšmeti, Jumava, R: 2007, 225. lpp.

[2] Sprincis, P. Nīca laikmetu griežos, Liepa, Liepāja, 2008, 28. lpp., 87. lpp.


Vakarēšana

Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
Avoti:

2012.gadā Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis rīdziniekiem stāstīja un rādīja par vakarēšanas tradīcijām Nīcas pusē. Tāpat, dziedāja tai atbilstošās dziesmas. Vairāk, informāciju, no Nacionālā kultūras centra, lasi TE.

Kurpnieks


Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"