amatnieki

Kalējs

Žanis Klāsons (95 gadi, šobrid 98) Otaņķu pagasta Otaņķos

Avots: Brigita Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Audēja

Audējas pie stellēm, kurās auž drelli, skāteri jeb krusta dvieli. Nīcas senlietu krātuves attēls.

Saimniece:

Dziju krāsošana - pervēšana

Veļas mazgāšana

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Namdari

Foto: Nīcas senlietu krātuve

Dreimanis

Mūsdienu Otaņķu pagasta Mežgalciems bijis vāciešu un amatnieku "gals". No šejienes gan kurpnieki, gan rēdmaņi, gan pinēji, gan dreimaņu izstrādājumi atrodami Nīcas un Otaņķu pagasta mājās.

Sētuve – blīvi nopīta no smalki drāztām lazdāju klūgām; agrāk labprāt ir pinuši arī no egļu saknītēm. Abās pusēs sētuvei ir osas, kurās iesieta savīta aukla, prievīte vai ādas siksna, lai sējējs sētuvi varētu uzkārt kaklā.

Sētuvē saber apmēram 6-8 garnicas (1 garnica - 3,3 l), t.i., apmēram vienu trešdaļu labības pūra (1 pūŗs – 68,8 l).

Sējējs sēj parasti tikai ar labo roku, ar kreiso pieturot sētuvi un mazu rīkstīti, ar kuru atzīmēt, cik tālu ir iesēts. Dažs izveicīgs sējējs sēj pamīšus ar labo un kreiso roku.[1]

Vakarēšana

ka rudeni visi laũka darbi atlikti [pabeigti - aut.], var sâkt vakaruôt " tik saîmniêks [ziemas vakaros] lasija kâdu avĩzi un ne∙kuô nestrâdâja, tik pastalas salãpija." bet vêrpjuôt ar liẽlas gaîsmas nevaîg. tur jaû a ruôkâm nuôtaûsta, kâ tu laîd ratinâ iêkšâ. / liniêm jaû nu bišķi vaîg juô vaĩrâk gaîsmas, bet pakulâm – tãm jaû gaîsmas nevaîg"
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

2012.gadā Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis rīdziniekiem stāstīja un rādīja par vakarēšanas tradīcijām Nīcas pusē. Tāpat, dziedāja tai atbilstošās dziesmas. Vairāk, informāciju, no Nacionālā kultūras centra, lasi TE.

Striķu vīšana

Kurpnieks

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"