meteņi

(biezputras diena, ķekatās lēkšana)

Meteņi tiek svinēti vairākās tūrēs, pēc kristiešu tradīcijas pēdējā dienā pirms gavēņa iestāšanās pirms Lieldienām ar dzīrēm un jautrību. Katru gadu svētki iekrīt citā dienā - septiņas nedēļas pirms Lieldienām, vai nu februārī vai martā. Dažās valstīs šī diena tiek svinēta kā "Mardi Gras", savukārt Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Austrālijā un Kanādā šo dienu ļoti trāpīgi sauc par "Pankūku otrdiena", jo maltītē tiek pasniegtas pankūkas. Nīcā, kā jau daudzas no svinamdienām arī Meteņu svinības ir piesaistītas gadalaiku maiņai un lauksaimniecības kalendāram.

Jāatzīmē, ka Nīcā un Otaņķos ķekatās lec dienu pirms Pelnu trešdienas (un kristiešu gavēņa) un šis datums vienmēr sakrīt ar Venēcijas masku festivāla kulminācijas dienu, ar Riodeženeiro masku festivālu, kā arī ķīniešu jauno gadu!

Viena no Meteņu ieskaņas tradīcijām ir svētdienā pirms Pelnu dienas. To sauc par Biezputras dienu. Saimniece izvāra biezputru, ielej kanniņā pienu, visu apklāj un bērnus un vedamo iesēdinot ragutiņās, saimniekam liek vest kalniņā, uz ganībām. Vienā mirklī ragutiņas speciāli tiek sagāztas un viss vedamais izlīst. Kurš jau lielāks, tas var noturēt, ka vedamais neizlīst. Tā arī kā zīme, ka ganu gaitas vairs nebūs, ka nu jau varēs kādus nopietnākus darbus pie mājas darīt. Tā vairāk bija izklaide bērniem - topošajiem ganiņiem.

Avots: B. Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Senāk, kad lielākā daļa nīcenieku bija zemnieki, bija tradīcija, ka jo tālāk saimnieks varēja nobraukt pa sniega kalnu uz linu maisa vai ragavās, jo garāki izaugs linu stublāji vasarā. Tās bija draudzības sacensības starp kaimiņiem, lai redzētu, kas varēs nobraukt ar ragavām vistālāk. Meteņos ļaudis spēlēja spēles, ēda un dejoja līdz vakaram. Šajā laikā jau bija jābeidz ziemas rokdarbi, piemēram, vērpt aitas vilnu.

05.03.2019. Otaņķi un tās apkārtne. Ķekatās piedalījās Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki Solveigas Kūlaines ( Pētersones ) vadībā, kā arī ķekatnieces no Rīgas ( Gunta Siliņa- Jasjukeviča, Dagnija Pārupe, Laila Plātere un Aija Bley ). Šo visu dokumentēja - Jānis Jasjukevičs. Ķekatas lec auglības veicināšanai un priekam (LFK 1818, 4-Nīca). Šī senā tradīcija ir dzīva arī mūsdienās! Otaņķos ķekatās lec Ķekatu vakarā pirms Pelnu trešdienas.

Lēkšana ķekatās ir saistīta ar auglību – ar auglības piesaistīšanu nākamajam gadam, gan tīrumos, gan kūtīs, gan arī saimē.

Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis un folkloras kopa Grodi. 2017. gada 28. februārī, Otaņķos.

Avots: Jēkabs Janševskis "Nīca", 1928. (40.lpp.)

Par ķekatās lēkšanu 1965.gadā stāsta Jēkabs Ķīburs.
Klausies TE

Avots: Rigas latviesu biedribas zinibu komisijas Rakstu krajums. (1929) Nr.19, 156.-159.lpp.

Avots: Margrieta Spuntele "Zveju Spunteļos" (garamantas.lv)

OTAŅĶU ETNOGRĀFISKAIS ANSAMBLIS lec ĶEKATĀS

Otrdien, 5.martā, ikurāt 46 dienas pirms kristīgajām Lieldienām Pelnu dienas priekšvakarā Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki kopā ar draugiem lēca ķekatās, tādējādi uzturot dzīvu seno novada tradīciju. Šī ir mūsu visvērtīgākā tradīcija, jo par to zin pastāstīt vēl krietns pulks vietējo ļaužu, kas to ir kopuši- gan ķekatnieku lomā, gan ķekatu gaidītāju lomā.

Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa ķekatas pabija deviņās mājās, apciemoja arī Nīcas vīru un sievu korus, lai viņiem daudz dziedātāju un diriģentiem stipra veselība. Vienā saimniecībā nācās aizkrāmēt nama durvis, jo ķekatniekus neielaida. Savukārt tradicionālās kultūras speciālisti ieteica iesniegt šīs tradīcijas dokumentētu aprakstu Nemateriālā kultūras mantojuma valsts sarakstam.

Kas jādara, ja grib lēkt ķekatās? Jādarina maska, kas mūsu pusē neatveido kādu dzīvnieku vai citu tēlu, bet ir maska pati par sevi- ķekata. Svarīgi ir noslēpt seju izmantojot tos materiālus, kādi būtu pieejami arī pirms divsimt gadiem un senāk- pakulas, ēveļskaidas, perves, dzijas ērkulis, linu audums. Uz nepareizo pusi izvērsts kažoks un kadeģis. Kadeģi nepieciešams puškot - ar dzīpariem, kamoliņiem, spalvām, zvārguļiem, lentēm u.c. Kadeģī var iekārt mazas zīmītes kurās ierakstīts tas, ko vēlies, lai piepildās. Var iekārt nelielu stiprā dzēriena pudelīti un pēc ķekatām to izmantot kā zāles, tas esot vareniedarbīgs līdzeklis pret visām kaitēm. Tomēr galvenais, kas jāzina ķekatās lecot, ir dziesmas un to mums Otaņķos un Nīcā netrūkst, svarīgi ir, lai tās tiktu dziedātas!

Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Kūlaine

Foto: Jānis Jasjukevičs