alus, kvass, dzērsis

Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"

Ēdelmane L., Ozola Ā. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga, SIA “Augsburgas institūts”, 2003.

Enkuris "Daižos" Raumbasgals, Otaņķu pagasts

Avots: Bušmane, B. Nīcas izloksne

Kvass -

Kaltētas rupjmaizes gabaliņi vai biezākas garozas 3 kg
Ūdens 30 l
Cukurs 1,5 kg
Svaigs raugs 1/2 paciņas

Kvasam ieteicama lauku rupjmaize - pašu cepta vai sastāva ziņā līdzīga. labi noder kubiņos sagriezti un cepeškrāsnī apgrauzdēti pārpalikumi pēc maizes cepšanas. Tos ieber apmēram 40 l lielā emaljētā katlā (aizpilda ceturto daļu trauka). Pārlej ar verdošu ūdeni. Uzliek vāku. Kad uzlējums atdzisis, to izkāš, lai būtu pavisam tīrs, bez biezumiem. Atlej atpakaļ tai pašā emaljētajā katlā. Pieber cukuru, samaisa, pievieno raugu. Svarīgi ievērot norādītās devas. Ja pieliek par daudz rauga, kvass var pārrūgt. Katlam uzliek vāku un atstāj vismaz uz sešām stundām nostāvēties. Kad sāk dzirkstīt (ir pietiekami norūdzis), kvasu pārlej kannā. Dzesē. Uzglabā vēsumā (īpaši siltā laikā). Lieto tūlīt pēc raudzēšanas, jo kvasu nevar glabāt ilgāk kā divas - trīs dienas.

Vasarā kvasu gatavo arī no rabarberiem un āboliem, tos iepriekš sašķaidot vai sakapājot. Sastāvs līdzīgs, vienīgi varētu būt nepieciešams lielāks daudzums cukura. Ja vēlas, labākai garšai pievieno piparmētru. - Katrīna Karule - Cīpa, V., Šulce, A., Kulinārais mantojums. Lejaskurzeme. Liepājas valsts tehnikums, 2015. 53.lpp.

alus, kvass, dzērsis

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!