Kopš 21. gadsimta sākuma (2003. gada), kad  tika pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu, tai ir pievienojušās vairāk nekā 180 valstis, to skaitā arī Latvija. Bagāts un vispusīgs ir latviešu tautas nemateriālās kultūras mantojums, kas ir nozīmīgs tautas identitātes un pašapziņas avots. Par to liecina pēdējā desmitgadē veidotais mūsu nacionālās nemateriālās kultūras mantojuma saraksts. No Lejaskurzemes pirmā šajā sarakstā (2018. gadā) ir iekļauta Rucavas tradicionālā kultūrtelpa. 2022. gada nogalē īpašu gandarījumu lejaskurzemniekiem sniedza vēsts, ka tajā ir ietverta arī Nīcas kultūrtelpa.  

Šķiet, ka Nīcas vārds tautas nemateriālās (un, protams, arī materiālās) kultūras daudzveidīgajās izpausmēs ir plaši pazīstams visā Latvijā un tiecas iziet arī aiz tās robežām. Spilgti tās liecinieki ir, piemēram, krāšņais tautastērps, dažādās tradīcijas, kuplais tautasdziesmu krājums, etnogrāfisko ansambļu darbība gadu desmitu ritumā, savdabīgā melodija – garais sauciens, kas vēl 20. gadsimta pirmajos gadu desmitos, izskanot pāri Nīcas klajumiem, bija neatņemama lielāku darbu, talku nobeigumu sastāvdaļa – u. c.

Mūsdienās par to plašākas vai diemžēl visai skopas ziņas ir rodamas teicēju stāstījumos, novada valodā. Jāpiezīmē, ka tajā pirms vairākiem gadsimtiem jau ir ieklausījušies un ietvēruši to savās vārdnīcās ilggadējie Nīcas mācītāji (Jānis Langijs 17. gadsimtā, Gustavs Braže 19. gadsimtā). Bet 19. gadsimta beigās, strādādams par skolotāju Nīcā, ierosmi savai daiļradei, valodas kuplināšanai ir guvis tolaik jaunais rakstnieks Jēkabs Janševskis. Sistemātiski Nīcas vārdu krājums ir apzināts 20. gadsimta 70., 80. gados.  Pēdējā desmitgadē tiek veidota „Nīcas izloksnes vārdnīca”. Kopš 2017. gada elektroniskā variantā ir publicēti šķirkļi ar a–p.

„Nīcas izloksnes vārdnīca” ir pilna tipa vienas izloksnes vārdnīca, kurā ietverta Nīcā reģistrētā leksika, nešķirot specifisko, izloksnei raksturīgo vārdu krājumu no literārās valodas vārdu krājuma, kas, protams, ir  lielākā daļa. Jāatzīst,  ka vārdnīca ir relatīvi pilna, jo izloksnē, tāpat kā visā valodā, norit nepārtraukts attīstības process, tāpēc nekad nav iespējams fiksēt absolūti visus vārdus un to nozīmes un citas valodas parādības. Tomēr pat neliels ieskats konkrētajā materiālā (tas ir, vārdos, kas sākas ar p) atklāj izloksnes bagātību un izteiksmes savdabību.

Tā kā vārdnīcas kartotēkā ir ietverti dažādu paaudžu pārstāvju (vecākais no tiem bija dzimis 1878. gadā) stāstījumi, viņu stāsti dažkārt iesniedzas pat 19. gadsimta beigās, atklājot dažas senākas izloksnes parādības. Piemēram, šajā laikā un vēl 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs viena no raksturīgākajām valodas parādībām bija ar priedēkļiem atvasināto darbības vārdu refleksīvās formas darināt, refleksīvo elementu –sa– iespraužot starp priedēkli un vārda sakni. Teicēju valodā, piemēram, ir konstatēti atvasinājumi pasamanīties, pasasvempties, pasaaudzināties (baltai meičai būšuot zuiķīši, esuot pasaaudzinājsies, sivēnīdze), piesagult, piesataisīties, piesavākties, piesazungāties. Izloksnē visai izplatīti ir ar izskaņām –elis, -ele atvasināti lietvārdi, piemēram, plaukstele, plauktelis, pluoģelis, pumpele, puoģele. Šiem atvasinājumiem Nīcā piemīt pamazinājuma nozīme atšķirībā no Vidzemes izloksnēm, kur ar šīm izskaņām mēdz darināt vārdus ar nievājuma nokrāsu. Vārdnīcas lappusēs sastopami vairāki Nīcai 20. gadsimta sākumā raksturīgi govju nosaukumi, kas  darināti ar izskaņām –aļa un –uža un saistāmi ar dzimšanas dienas apzīmējumu, piemēram, Pirmaļa, Pirmuža, Piekaļa, Piekuža, Pustuža (sestdienā dzimusi govs).  

Par asociatīvo, tēlaino domāšanu, valodas krāsainību liecina teicēju stāstījumos ietvertie vārdkopnosaukumi, frazeoloģismi (liela daļa no tiem sastopama arī literārajā valodā), piemēram, prāta zuobs, kumeļa prāts, sajemt visus prātus, izdzīvuot prātu, prāts nenesas, mīļu prātu, pienākt pie prāta, prāts gruozās, tāds kā grieztu prātu.

Līdzīgi kā iepriekšējās „Nīcas izloksnes vārdnīcas” daļās, arī šajā plašāki, ar dažādu informāciju bagātāki ir šķirkļi, kas saistās ar senākām, laika gaitā izzudušām vai izzūdošām parādībām (piemēram, tradīcijām), bet jāatzīst, ka nereti šīs ziņas ir nepilnīgas, fragmentāras. Piemēram, šķirklī pāde uzzinām par bērna kristībām, ar tām saistītajiem rituāliem (pādes dīdīšanu, pirkšanu, ienākšanu radu pulkā).  

Uz 19. gadsimta beigām, 20.  gadsimta sākumu attiecas vēl 70., 80. gados nīcenieku atmiņā saglabājies sieviešu divdaļīgais garais krekls, kura apakša bija darināta no rupjāka (parasti pakulu auduma) un piešūta klāt. No valodnieciskā viedokļa tās nosaukumi uzskatāmi atklāj semantiskās parādības, kas sakņojas materiālajā kultūrā un ir pamatā sinonīmu darināšanā. Piemēram, līdzās nosaukumam apakša ir sastopami arī sinonīmi pietriekums, pietriecine un humoristiski lietotais apzīmējums pudramente, kam izloksnē ir zināmi vairāki varianti, piemēram, pudraments, pudermente, pudarmente, kas izgaismo reāliju dažādos aspektos.  

Vairāki nosaukumi resp. varianti ir saistāmi ar senāko dzīvojamās ēkas telpu izkārtojumu. Piemēram,  dzīvojamās mājas galā atdalītai, parasti neapkurinātai telpai, kas bija meitu, kalpoņu dzīvojamā istaba, ir zināmi nosaukumi pretistaba, pretistuba, pretstuba, pretustuba, precstuba u. c. (kura i diža meita, skaitijās pāauguse, ta tuo jau nes pretistubē. ta jau nu drīz nāks kavalēri, varēs precības gaidīt). Šie nosaukumi pēc teicēju domām pieļauj divējādu vārdu cilmes skaidrojumu (saistot tos ar prievārdu pret vai darbības vārdu precēt).

Vārdnīcā ir iekļauti dažu senu, mūsdienās mazpazīstamu danču nosaukumi: divpadsmit puišu dancis, plakanais jeb plakanpautis, pliķu dancis.

Jaunajos izloksnes vārdnīcas papildinājumos ir rodami vairāki citi galvenokārt Nīcā vai nedaudz plašāk Lejaskurzemē sastopami vārdi un to skaidrojumi, kuri nav pazīstami literārajā valodā, piemēram, padeģis, pakužināt, pasarēkuot, pieķuidīt, plaina, plitars, pluči, plūči, prūsene, puogs, puope, pūsts.

„Nīcas izloksnes vārdnīca” ir plašs novada valodas apkopojums, kura pamatā ir vākumi vairāku gadu desmitu garumā, un būtisks papildinājums Nīcas nemateriālās kultūras mantojumam, kas nupat ir novērtēts arī valsts mērogā. Tas paver iespēju arī turpmākiem pētījumiem kā valodnieciskā, tā arī plašāk kultūrvēsturiskā skatījumā.

*

Vārdnīcas pirmais sējums (A–I) tika sagatavots ar valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” un valsts pētījumu programmas „Letonika – Latvijas vēsture, valoda, kultūra, vērtības” atbalstu, nāca klajā 2017. gadā. Savukārt otrais sējums (J–Ķ) un trešais sējums (L–O) tika sagatavoti ar valsts pētījumu programmas „Latviešu valoda” atbalstu un publicēti 2020. un 2021. gadā. Ceturtais „Nīcas izloksnes vārdnīcas” sējums (P) izstrādāts valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektā „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā”  (Nr. VPP-LETONIKA-2021/4-0003). Šķirkļu ar p skaits sniedzas pāri četrarpus tūkstošiem. Sējumi ir brīvi pieejami Latviešu valodas institūta mājaslapas publikāciju sadaļā ikvienam interesentam.