ticējumi

Prof. P. Šmits apkopojis pavisam 36 790 latviešu tautas ticējumus, kuri pirmoreiz izdoti 1940. - 1941.g. grāmatā " Latviešu tautas ticējumi " 4 sējumos. Ticējumi sakārtoti pa tēmām, bet tēmas alfabēta kārtībā. Te - Nīcā pierakstītie:

No P.Sprinča grāmatas „Nīca laikmetu griežos”, 2008

Ticējumi

(māņi, zīlēšana, tautas maģija)

Nīcas skolotājs K.Lielozols, strādājot Nīcā, vāca dažādus folkloras materiālus. Tautas māņi bija viena no savākto materiālu grupām. Tautā dzirdētos māņus pierakstīja Nīcas skolnieki J.Štolcers, B.Ignāte, J.Stulpa, A.Kurpa un citi un tos iesniedza savam skolotājam K.Lielozolam, kas materiālus 1927.g. apkopoja un nosūtīja uz Rīgu Latviešu folkloras krātuvei.

2006.g. šie materiāli joprojām glabājas Rīgā, Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves arhīvā. Tiek publicēti sekojoši LFK arhīva materiāli:

Laika māņi un ticējumi

• Kad dūmi no skursteņa ceļas stāvus gaisā, gaidāms labs laiks.
• Kad vakarā, saulei rietot, ir sārta blāzma, būs vētra.
• Kad saule rietot ieiet mākoņos, gaidāms slikts laiks.
• Kad prūši rāpo pa sienu, gaidāms auksts laiks.
• Ja dabā daudz redzamas vardes, gaidāma slapja vasara.
• Kad gulbji mazgājas, gaidāms lietus.
• Kad krupji rāpo, gaidāms lietus ar pērkonu.
• Ja agri pavasarī dūcina pērkons, gaidāma silta vasara.
• Ja bezdelīgas augsti lido, būs labs laiks, ja zemu, gaidāms lietus.
• Ja sapnī redz zvejniekus, gaidāms lietus.
• Ja rītos nav rasa, gaidāms lietus.
• Ja zirneklis tup ligzdā, gaidāms lietains laiks.
• Lai būtu labs laiks, ir jāapēd viss pasniegtais ēdiens, lai šķīvji būtu tukši.
• Ja suns ēd zāli, gaidāms slikts laiks.

Veselības māņi un ticējumi

• Kad ausīs džinkst, vajagot pieminēt kāda nomirušā vārdu, tad džinkstēšana pārejot.
• Lai vasaras plankumi uz sejas izzustu, seja jāmazgā ar vardes kurkuļiem.
• Ja drēbēs caurumu aizšuj, tās nenoģērbjot, tad zūd atmiņa.
• Izrautais zobs ir jāmet pāri krāsnij un jāsauc: „Še, pelīte, kaula zobs, atdod manu dzelzs zobu.”
• Ja kreisā acs niez, būs raudāšana, ja labā, būs jāsmejas.
• Ja spļauj ugunī, spļāvējam aug vātis uz lūpām.
• Ja vista tup tukšā ligzdā, tā drīz nobeigsies.
• Ēdot maizi ar sāli, vaigi kļūst sārti.
• Ja uz rokām ir kārpas, tad vajaga nozagt gabaliņu speķa, ar to sarīvēt kārpas un speķi aprakt pažobelē, kur zeme no lietus ir mitrāka. Kad speķis sapūst, kārpas nozūd.

Sadzīves māņi un ticējumi

• Ja zaķis vai cūka pārskrien pāri (šķērso) ceļam, notiks nelaime.
• Ja rītā no gultas izkāpj ar kreiso kāju, diena būs neveiksmīga.
• Ja no rīta pirmo satiek vīrieti, diena būs veiksmīga, ja sievieti, neveiksmīga.
• Ja ganiņu pirmajā dienā aplej ar ūdeni, tad ganiņš vasarā, ganot lopus, nesnaudīs un lopi neieies labībā.
• Ja krauklis riņķo ap māju, kādam būs jāmirst.
• Ja līgava pie altāra uzmin līgavainim uz kājas, tad sieva laulības dzīvē būs valdniece.
• Ja gulošu cilvēku apspīd mēness, tas paliks mēnessērdzīgs.
• Ja mazs bērns daudz raud, dienās būs liels dziedātājs.
• Ja pirms aizmigšanas lasāmo grāmatu atstāj vaļā, tad nomirstot acis paliek neaizvērtas.
• Kad maizi šauj krāsnī, tad nevajaga kāpt pāri lizei. Ja kāpjot pāri, tad maize sasprēgājot.
• Ja sunim dod siltu maizi, tad suns nevar pēdas saost.
• Kad audeklu beidz aust, jāvāra biezputra, lai audekls būtu blīvs (biezs).
• Ja no rīta redz zirnekli, būs nelaime, ja pusdienas laikā, laime.
• Ja kaķis laizās, gaidāmi ciemiņi.
• Ja ēd no grāpja, aug melna bārda.
• Ja paēdis nopūšas, tiek apkaitināts Dievs.
• Ja ņem no kāda kucēnu, tad suņa īpašniekam vajaga dot vienu sauju sāli, lai suns izaug dusmīgs. Ja ņem kaķi, tad vajaga dot adatu, lai kaķis būtu medīgs.
• Ja ņem puķu stādu, lai tas labi augtu, tad nevajagot teikt „paldies”.
• Ja maize izkrīt no rokām, cilvēks to nav pelnījis.
• Ja dzeguzi dzird kūkojam pavasarī pirmo reizi un ja kabatā nebūs naudas, tad tās arī visā gadā nebūs.
• Ja meita apēd 99 maizes knipšeļus (kukuļu galus), tad dabū saimnieka dēlu par vīru.
• Ja vārītas pupas griež ar nazi, tad aug kārpas.
• Durvis nedrīkst stipri aizsist, tad arī tādam cilvēkam debesu durvis būs aiztaisītas.
• Pavasara trešdienā nedrīkst laist govis pirmo reizi ganos, lai tās nepaliktu klibas uz 3 kājām.
• Kad sivēnmātei ir mazi, skaisti sivēntiņi, tad nevajaga tos slavēt, ka tie smuki, jo slavēti sivēni aug neveseli.
• Ja niez plauksta, gaidāma nauda.
• Aitas jācērp pilnā mēnesī, lai aug kupla vilna.
• Svētdien nevajaga griezt kājām nagus, lai velns tos neaizvestu uz elli.
• Kad pirmo reizi redz stārķi skrejam, visa vasara būs mudīga.
• Kas svilpo, tas velnu sauc.
• Maizes kukulis jāgriež no resnā gala, lai aug resnas vārpas.
• Ja ar karoti sit pa bļodas malu, tad iedzen badu mājās.
• Ja auss niez, tad dabūs jaunu dzirdēt.
• Ja nobaidās, tad vajaga trīs reizes nospļauties.
• Ja suns kauc, mājās gaidāma kāda nelaime.
• Ja sapnī redz zārku, tad kādam būs jāmirst.
• Dienasvidu var gulēt tikai tas, kas redzējis pavasarī stārķi.
• Kas suņus un kaķus nekopj, tam kāzu dienā būs slikts laiks.

Bez K.Lielozola savāktajiem folkloras materiāliem Nīcas sabiedrībā vēl bija arī citi ticējumi, kurus atstāstīja Maiga Ķaupele.

Ja kūtī govis pa nakti bija nosvīdušas, uzskatīja, ka tās naktī ir mocījis lietuvēns, kas cilvēku iedomās bija kaut kas līdzīgs velnam, bet apmēram tik liels kā suns vai kaķis. Lai lietuvēnu aizbaidītu, uz kūts durvīm ar krītu vienā vilcienā bija jāuzvelk lietuvēna krusts ar pieciem stūriem.

Lai pirktā govs no kūts vai ganību laikā no ganāmpulka neaizbēg, ņēma rokā maizi, to vienu reizi apņēma apkārt govij un iedeva apēst.

Daļa cilvēku ticēja, ka spoki eksistē. Bija nostāsti par spokiem, par apraktās naudas degšanu ar liesmu vietā, kur tā ir norakta. Ticēja, ka velns pa nakti staigā apkārt.

Nīcā bija atsevišķi gadījumi, kad meitas ļoti gribēja patīkamu jaunekli iegūt sev par vīru, tādēļ lietoja buršanu. Ņēma glāzi šņabja, tajā iemērca no brūtes ķermeņa sagrudzinātu matu šķipsniņu, pielika savus sviedrus. Kad atnāca ilgotais kavalieris, deva šo brūvējumu iedzert. Dažreiz Nīcas meitas brauca pie mācītāja uz leišiem, kuram bija slava, ka tas varot kavalieri pieburt attiecīgai meitai. Nīcas ļaudis uzskatīja, ka iepriekš minētās kavalieru pieburšanas veidi meitām dažreiz deva vēlamo, bet dažreiz bija bez panākumiem. 

Nereti bērni mīlēja bradāt pa labību, slēpties rudzos. Nobradātos rudzus bija grūti nopļaut. Tādēļ bērniem tika stāstīts, ka rudzos dzīvo „rudzu kūma”, liela, briesmīga sieva, kas ķer bērnus, kuri staigā pa labību. Bērni no „rudzu kūmas” baidījās.

Ja cilvēks bija lauzis kaklu, viņam bija slikta dūša un vemšana. Tādos gadījumos vilka galvu uz augšu. Ārstēšanu veica sekojoši: slimnieks sēdēja gultā vai uz krēsla. Kakla sākuma augšdaļas aizmugurē esošo bedrīti iesmērēja ar ziepēm. Palīdzības sniedzēja ar abām rokām aptvēra slimnieka galvu, nedaudz to pagrozot uz vienu vai otru pusi, vilka uz augšu. Kakla aizmugures bedrīti berzēja un pēc tam atkal galvu vilka uz augšu. Galvas vilkšana turpinājās vairākas minūtes. Pēc tam slimniekam bija jāguļ gultā.

Kad cilvēkam piemetās roze, pie ārsta negāja, jo ārsti rozi nevarēja izārstēt. Sarīvēja ievas koka mizas, uz zilas papīra lapas uzvilka lietuvēna krustus un piesēja sāpīgai vietai. Ārstētāja teica buramos vārdus. Māte mirstot buramos vārdus nodeva jaunākajai meitai.

Dažreiz cilvēkiem, ejot naktī vai lielā miglā pa pļavām un ganībām, piemetās vadātājs. Tas esot gadījies, ejot no Pērkongala uz Reiņgalu pa Kaņieru pļavām. Cilvēki gribējuši iziet taisni, bet apmaldījušies un nonākuši pavisam citā vietā vai sākuma vietā. Cilvēku iztēlē vadātājs bijis kāds nelabais gars, kas cilvēku dažreiz aizveda nepareizā virzienā. Lai izbēgtu no vadātāja, dažreiz līdzēja, ja cilvēks savas drēbes noģērba, apgrieza otrādi un atkal uzģērba.