Nīcas tautastērps (~ kopš 1860.gada)
Nīcas tautastērpam ir īpatnējs, no citiem novadiem atšķirīgs raksturs un kopīgas iezīmes vienīgi būtu saskatāmas ar Bārtas un Rucavas tautastērpiem, kuri tāpat ir izplatīti ļoti nelielās teritorijās, bet ir atzīmējami savas savdabības pēc. (http://valoda.ailab.lv/kultura/kultura/lktaut14.htm)
Pastkarte "Tautastērpi" - no kreisās: Lejaskurzemes vīru tērps, Nīcas līgavas tērps, Rucavas sievas tērps, Bārtas meitas tērps, Rucavas meitas tērps
Nīcenieces VII Dziesmu svētkos. Attēla avots te.
Nīcenieki toreizējā Uzvaras laukumā, IX Dziesmu svētku laikā. Attēla avots te.
Avots: Tradicionālajā goda apģērbā tērptas sievietes pozē pie Pastiņu mājas Liepājas apriņķa Pērkones pagastā. 1924. gads. Fotogrāfs Ksavers Andermanis. Kreisajā pusē pirmā - Bārtas tautas tērpā
Avots:
Nīceniece IX Dziesmu svētkos. Attēla avots te.
Foto: Otaņķu senlietu krātuve
"Daižos", Otaņķu pagastā
Avots: Nīceniece 20. gs. Latviešu etnogrāfija 1969.g. 313.lpp.
Attēla avots: https://maijpukite.tumblr.com/post/133288590380/n%C4%ABcas-tautas-t%C4%93rps
Nīcas meitas un puiša tērps. Ekrānšāviņš no interneta vietnes lsm.lv
Attēlu avots: Senā Klēts
Ekrānšāviņš. Rīgas Modes muzejam dāvinātais Nīcas tautastērps.
Foto la.lv
Nīcas tautastērps - sieviešu - informatīvs apkopojums no Pētera Sprinča "Nīca laikmetu griežos"
Vīru tērps
Vīriešu tautastērpam praktiski nav gandrīz nekādu atšķirību Nīcas, Bārtas un Rucavas novados. Raksturīga galvassega ir ir melna vai tumši pelēka ratene ar zemu vai vidēji augstu dibenu. Ratenēm apkārt sien krāsainos sieviešu galvas lakatiņus. Kreklam ir plata izrakstīta un atlokāma apkakle. Biežāk sastopami ir krāsaini izšūti krekli, rotājumi balto darbu tehnikās ir sastopami retāk. Kreklu aizsprauž ar vienu mazu sudraba saktiņu vai aizsien ar zīda lakatiņu. Pāri lakatiņam, pēc sasiešanas, atloka apkakli. Senākie goda svārki ir balti. Tomēr 19.gs visparastākais audums svārkiem ir pelēkā vadmala. Šajā novadā nēsāti tikai garie un īsie svārki. Tomēr garos svārkus valkā samērā reti. Nīcā vīriešu goda tērpam pieder vai nu īsie un garie svārki kopā, vai arī garie svārki vien. Īsajiem svārkiem ir stāva, neatlokāma apkakle, kas kakla priekšdaļu atstāj neaizsegtu - krekla apkakle un krūtis parasti paliek redzamas. Īsos svārkus parasti valkā neapjostus. Toties garajiem svārkiem piederējās melna ādas josta ar misiņa sprādzi un apkalumiem. Goda svārki vienmēr izrotāti ar sīkiem uzšūtiem rakstiem melnā krāsā. Bikses baltas, galdos austas (drellis) vai no pelēkas vadmalas pašūtas. Tās nekad nebija platas. Zeķes - baltas un īsas, bez raksta. Zeķes vilka pāri bikšu galiem. Avots: valoda.ailab.lv
Foto: Zane Bitere/LETA
Bērnu tērpi
Foto: Zane Bitere/LETA
“Pie Nīcas vīru tērpiem ilgi strādājām ar Rīgas “Muduriem”, lai tie, kaut viena tipa, tomēr atšķirtos,” atklāja S. Pētersone un uzsvēra, ka arī 19. gadsimtā, tāpat kā šodien, cilvēki nestaigāja vienādos tērpos kā uniformās. Atšķirības šajos vīru tērpos ir tādās niansēs kā auduma tonis, jostiņa, izšuvums u.c. Arī bērnu tērpu ideju žūrija uzteikusi. Nīcas bērnu tērpos brunči ir strīpaini, nevis slavenie sarkanie. Tas tādēļ, skaidroja ansambļa vadītāja, ka senāk bērniem apģērbu gatavoja no pieaugušajiem vairs nederīgām drēbēm, lai ietaupītu. Un vēl pirms sarkanajiem Nīcas brunčiem atrastas liecības par strīpainiem. Tad nu tie varētu būt sarkano brunču nēsātājas vecvecmāmiņas brunči, no kuriem pašūts apģērbs bērniem." (https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/skate-noverte-nicas-terpus/komentari/#komentari)
Foto: Rojs Maizītis
(https://jauns.lv/raksts/skaistums/280987-latviesu-tautasterpi-top-ar-katru-gadu-krasnaki-priecajas-terpu-eksperte)
Jaunieguvumi Liepājas muzejā 2018.gada 16. aprīlī:
Foto: Liepājas muzejs
Foto: Nīcas novadpētniecības centrs un senlietu krātuve
Sievu tērpi
Nīcenieces Zemnieku svētkos Nīcā 20.gs. 30.gados
Foto: Nīcas senlietu krātuve
Foto: Nezināms
Foto no interneta vietnes zudusilatvija.lv
Foto avots: latvia.eu
Otaņķu un Nīcas etnogrāfisko ansambļu dalībnieki 2019. gads
Māsas Margrieta Otaņķe (no kreisās) un Katrīna Radomišķe. Oriģinālais foto J.Deinats ~90.gadi
Meitas tērps (meitenei, vecumā, kad gatava iziet pie vīra)
Foto: Nezināms
Bērnu un jauniešu tērpi
Foto: Meitenes Nīcas tradicionālajos apģērbos. Grobiņas apriņķa Nīcas pagasts. Fotografēja Jānis Krēsliņš 1894. gadā. ZAE 6148. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums. (Fotografēts pie Rudes skolas (celta 1875. gadā), Rudē, Otaņķu pagastā)
Par meitas tērpu Nīcā arī te: LNKC Katram savu tautastērpu
Foto: Nīcas novada dome, 2019 (No kreisās: Alīda Vārna, viņas mazmeita Lelde Jagmina un mazmazmeita Helma Jagmina)
Foto: Nīcas kultūras centrs (2021)
Foto: 2016.gads, Lelde Jagmina. Kreklam austas plecu siksnas, lindruks, samatota burste (mantoti no vecvecmāmiņas Maigas Bernātes "Piekšēnos")
Senais Nīcas tautastērps
Attēls: Latviešu tautas tērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 236.lpp. "489., 490. Līgavas tērps. Nīca. 19. gs. v. Vīrieša tērps. Nīca. 19. gs. v.
Pie vīrieša tērpa komplekta:
Krekls. Nīca. 19. gs. 2. p. Atdarināts pēc: Karnups A., Kivicka E. Novadu tērpi. - 97. lpp.
Cepure. Rucava. 19. gs. Velta. Vilnas, ar samta apmali, h - 11 cm, 0-33 cm, malas pl - 8 cm.
CVVM 27 601."
Avots:
Latviešu tautas tērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 237.lpp. "491. Brunči. Nīca. 19. gs. v. Atlasa audums. Nebalināti linu velki, vilnas audi, zem izšuvuma linu audi. Gar
apakšmalu izšuvuma josla, pl - 7 cm: spodršuvums, svītru dūriens, kātu dūriens, ķēžu dūriens, pamatā ielocītais raksts šūts kā klājdūriens. Sarkanas vadmalas apmale, pl - 1,5 cm, rupja linu auduma padrēbe. Visā garumā līdz izšuvumam iepresētas 1,5 cm dziļas krokas. CVVM 10 582.
492. Brunči. Nīca. 19. gs. v. Atlasa audums. Nebalināti linu velki, vilnas audi. Gofrēti. Gar apakšmalu izšuvuma josla, pl - 7,5 cm, un sarkana tūka apmalojums: ielocītais raksts, spodršuvums, ķēžu dūriens. BDM 34 246: 1."
Nīcas tautastērps 1809.gads
Vīrieši nēsāja īsas, ļoti baltas linu bikses, baltas zeķes un baltas linu vestes, kuŗas apņēma josta, saturāma ar misiņa sprādzi. Uz šīs sprādzes bija redzams briedis ģērbonī (im Schilde), varbūt kā Kurzemes ģērboņa daļa. Arī viņiem pastalas bija kurpju vietā. No Vidzemes zemniekiem tie stipri vien atšķīrās ar apaļu, diezgan malku (fein), slīpi uz auss (halb auf den Kopf) liktu platmali (Hut) un ar zināmu, stingru skatu. Tā bija ģērbti viselegantākie (die Elegants) no viņiem. Vecakie vīri bija ģērbušies rupjās, pelēkās vadmalas drēbēs, kuŗu paši bija pagatavojuši." O. Hūns
Lasītājam labi redzams, ka šeit aprakstītdivu novadu - kuršu ķoniņu un Nīcas - apģērbi. Apraksti ir skaidri un nepārprotami, un tie labi saderas kopā ar tagad pazīstamajiem turienes apģērbiem. Nīcas tērps no tagadējā atšķiŗas tikai ar nedaudzām sīkdaļām, piemēram, ar brieža attēlu uz vīriešu jostu sprādzēm, kas tagad retumis ir atrodami."
Avots: Dzērvītis A., Ģinters V., Ievads latviešu tautas tērpu vēsturē, R.- J.Grīnbergs 1936. 139.-140.lpp.
20