galvassegas un matu sakārtojumi
Sieviešu
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
Sievu cepure jeb aube
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
Sievas cepure Nīcas senlietu krātuvē. Foto: L.Jagmina
Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Aija Sileniece cepurē. Foto 2022.gads L.Jagmina
Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Olga Bēta (pirmajā attēlā - vidū) cepurē. Foto 2022.gads L.Jagmina
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
"Jaunavu vainagi Nīcā bijuši ļoti grez-ni. Tiem raksturīga konusveida forma
ar izvērsumu uz augšu. Papes pamat-
nes apakšmalā piešūta sudraba brokāta
lente. Virs tās sarkans tūka audums, ko
blīvi klāj stikla pērlīšu un salmiņu
izšuvums. Gar augšmalu šķautņaini
slīpētas stikla krelles (571. att.). Vainagi
bija smagi, un, lai tie turētos galvā,
meitām vajadzēja prast stalti nest
augumu. Nīcā un Pērkonē 19. gs. ievie-
sies savā veidojumā unikāls līgavas
vainags, kas sastāv no platas sudraba
brokāta lentes un kupla smalku
sudraba stiepļu un spīguļu pinuma (505. att.). Šādus sarežģītus vainagus
darināja specializējušies amatnieki un
tie bija dārgi. Ne katrai meitai pietika
rocības, lai tādu nopirktu. Pēc no-
stāstiem kāzu reizē līgavas vainagu
aizņēmušās. Arī parastie Nīcas vainagi
ir amatnieku darināti, par ko liecina
gan precīzais nostrādājums, gan
vainagu lielā līdzība. To pierāda arī
teicēju stāstījumi ekspedīcijās.
Nīcas sievām bijušas divu veidu gal-
vassegas. Senākās cilmes galvassega ir
tāda pati kā Bārtā - apaļa piegriezuma
linu auduma cepure, kuras atlocīto
malu visapkārt rotā vertikālās joslās
sakārtots krāsains izšuvums ar vilnas
dziju tumši zilos un sarkanos toņos
(612. att.). Pēc formas tā atgādina
Austrumvidzemes cepuri un Latvijā
konstatēta jau 16. gadsimtā. Citādas
sievu cepures aprakstītas 18. gs. Gro-
biņas draudzes hronikā. Tur minētas
no krāsaina zīda auduma šūtas, ar mež-
ģīnēm un lentēm rotātas aubes. “1780.
gada priekšpēdīgā dienā Šukteru Jurim
ir nozagta viena zila sieviešu cepure ar
baltām, zilām un dzeltenām mežģī-
nēm.” Šim aprakstam atbilst arī 19. gs.
Nīcas sievu cepures (537., 538. att.).
19- gs. beigās un 20. gs. vainagu un
cepuru vietā Nīcas meitas un sievas
vairāk sējušas pirktus puķainus zīda
vai kokvilnas lakatus - drānas, kā tas
redzams ari J. Krēsliņa zīmējumā (27. att.).
Lakata stūrus sasēja pakausī zem aiz-
mugurējā stūra. Vēsākā laikā un ziemā
ap kaklu sēja pašaustus rūtainus vilnas
lakatus (552. att.). Stūrus sasēja priekšā
vai arī, priekšā krustojot, apņēma ap
kaklu un sasēja aizmugurē - kā ru-
cavietei J. Krēsliņa zīmējumā (24. att.).
* Sk.: Janševskis J. Nīca. - 42. Ipp.
Avots: Latviešu tautastērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 203.-204.lpp.
Vizuļu vainags
Attēls:
Latviešu tautastērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 237.lpp.
Domājams, ka bez Nīcas aprakstā minētā vizuļu vainaga Pērkonē bijuši izplatīti tipiskie Nīcas un Bārtas vainagi, kā arī uz melna samta izšūtie Krotes-Virgas vainagi, bet par to trūkst ziņu. Sievu cepure šūta no zilas vai ķiršsarkanas atlasa drānas. Priekšējai malai piestiprinātas vairākas baltu kruzuļu kārtas, visapkārt gar malām uzšūtas 2 puķota zīda lentes, kas ausu vietā saspraustas tauriņa sējumā. Aizmugurē cepure savilkta ar diegu un zem zoda sasieta ar saitēm. Pērkones sievas cepure visai maz atšķiras no līdzīga tipa Nīcas cepures.*
Avots: Latviešu tautastērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 207.lpp.
Par vizuļu vainagu izplatību ne vien Nīcā un Pērkonē, bet arī no Liepājas attālākos pagastos liecina Vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas arhīva materiāli: “Ar to viņu salaulāja, ta jau tādu miršu kroņu nebij. Pakaļā tāda sleipe pie vainaga - zīda bantes līdz dibenam - liels saujs, liels bunts, tā vējš plivināja. Vairāk sarkanas, zaļas, vienkrāsainas, zils nebij. Sleipe no 5 bantēm. Visa augša pillā bij ar vizulīšiem, tā kā cepure. Liepājā pirkts, maksāja 12 rubļu. To jau tik varēja nopirkt, ka viņas tēvs bijis bagāts.”** Stāsts ir par Kalētu pagasta saimnieka meitu Annu Bitīti, dzimušu 1854. gadā.
* CWM arh. 1702. mape. Cepures oriģināls glabājas
Liepājas Vēstures un mākslas muzejā.
* CWM arh., 1920. mape, Kalētu pag., teicēja A. Bitīte.
* CWM arh., 1920. mape
** Turpat.
Avots: Turpat
Attēls: Latviešu tautastērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 241.lpp. "
505. Vizuļu vainags. Dienvidkurzeme. 19. gs. Brokāta lente uz cieta pamata ar sarkanu kokvilnas oderi,
pl - 5,5 cm. Gar augšmalu no stieplēm veidoti zari ar vizuļiem, smalkām stieplītēm, spirālēm, sloksnēm, plāksnītēm un stikla zīlēm, h - 14 cm. CVvM 14 052."
Sievu
https://www.instagram.com/p/CFukzJHpTkv/
Drāneles jeb lakati
Prūsines/prūsenes
Izšķir Prūsijas un Krievijas ražotņu lakatus. Bija arī "krievines" no Ivanovas fabrikām, pārējās, kuras augstāk tautā vērtēja, bija "prūsines".
Katrīna Radomišķe un Margrieta Otaņķe. Foto oriģināls: J.Deinats ~90.gadi
Vilnas lakati
Sievu cepures
Gar priekšējo malu rūtaina zīda lente, pl - 7,5 cm,
vilnas lentes apmalojums, pl - 0,5 cm, un
rūpnieciski ražota mežģīne, pl - 1 cm. Polsterēta ar
pakulām. Apakšmalā caur ielocēm izvērta lentīte.
Balta linu odere. CVVM 14 192. (Pielikuma 63. lp.)"
Vainagcepure
Attēli: Latviešu tautastērpi. II sēj. Kurzeme. 1997. 248.lpp. "526. Sievas cepure. Nica-Bārta. 19. gs. 1. p. Linu au-
dums. h -9 cm. Mala atlocīta uz augšu, izšuvums ar
vilnas dziju: ielocītais raksts, ķēžu dūriens, slīpais
krustdūriens, kātu dūriens, apmales dūriens. Ce-
pures dibena savilkums, 0 - 2,5 cm, aizpildīts ar linu
diegu blīvu cilpu dūriena tiklu. Izšuvums ar sarkanu
dziju: kātu dūriens, ielocītais dūriens. CVVM 14 240.
(Pielikuma 63. lp.)"
Puišu, bērnu
Salmu pīnes cepure ar nagu "Daiži", Rumbasgals, Otaņķu pagasts
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
Vīru
Jērines un zaķenes
Jērine nīceniekam galvā 1820
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
Adīta cepure
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
Ļipines
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
Ratenes
Utes un cilindrenes
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
Salmu cepures
Avots: Kurzemes tautastērpi
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
Ausaines
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
Caunine (caunas arī seska ādas cepure)
Avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"
Caunu cepures dziesmā Nīcas ciemīns, maģs ciemīnis
Bonere
Bērnu
Attēlā: Meitenes portrets. Grobiņas apriņķa Nīcas pagasts. Fotogrāfs Jānis Krēsliņš. 1894. gads. LNVM krājums
Lielākajā daļā tapušo uzņēmumu redzams, ka ļaudis fotografēšanai īpaši pārģērbušies labākās – svētdienas vai godu – drēbēs. Dienvidkurzemē tas bija tradicionālais apģērbs. Avots: LNVM
Matu sakārtojumi 1894 (Jāņa Krēsliņa fotogrāfijas no Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja izstādes "Jānis Krēsliņš - latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs".
Nīcenieki no 8:30 līdz 10:16 (arī Bārtā identiski matu sakārtojumi kā Nīcā)