teicēji

Dziesmas, valoda, dažādas tēmas"


  • Velta Maļika (Auza) -  Māte Ģēda Auza, tēvs Jānis Auza, kas piedalījušies filmā "Latviešu kāzas Nīcā". Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece no aptuveni 1990. gada. Dziedājusi arī Otaņķu etnogrāfiskajā ansamblī. Īsa biogrāfija ŠEIT.

3.02.2025. “Visu ciemu piedziedāju,” teic Nīcas etnogrāfiskā ansambļa priekšdziedātāja Velta Maļika



  • Anna Aigare
  • Klāvs Aigars
  • Alvīna Šķipere
  • Margrieta Otaņķe (dz. Spuntele) 12.12.1915. Nīcas Zvejas Spunteļos - mirusi. Dziesmas apguvusi no tēva un mātes māsas Margrietas Spunteles. Skolā mācījusies 4 gadus. 30. gados piedalījusies filmā Nīcas kāzas līgavas māsas lomā. Darbojusies Otaņķu etnogrāfiskajā ansamblī visus tā pastāvēšanas gadus no 1964. Uzstājusies kopā ar māsu Katrīnu Radomišķi.

Margrieta Spuntele (Nīcas senlietu krātuves foto)

Margrieta trešā no labās (griež maizi). Ekrānšāviņš no 1931. gada filmas "Latviešu kāzas Nīcā" - fragmenti pieejami "Redzi dzirdi Latviju".

  • Katrīna Radomišķe (dz. Spuntele) 11.12.1921. Nīcas Zvejas Spunteļi (šobrīd Otaņķu pag. Spunteļi) - mirusi Liepājā. Tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes māsas Margrietas Spunteles. Skolā mācījusies 6 gadus. Bija galvenā saucēja Otaņķu etnogrāfiskajā ansamblī, uzstājusies kopā ar māsu Margrietu Otaņķi. Dziedājums ieskaņots, filmēta. -  Māra Vīksna, Vilis Bendorfs "Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki" Zinātne, 2000.


Augšējā attēlā Katrīna Radomišķe, zemāk Margrieta Otaņķe. J.Deinata foto.

Valoda, dažādas tēmas: [No Brigitas Bušmanes "Nīcas izloksnes vārdnīca"] Paldies visiem nīceniekiem, kuri devuši savu artavu šajā darbā! Lai pieminam jau mūžībā aizgājušos, kas vairākus gadus ar saviem stāstiem devuši iespēju ieskatīties Nīcas ļaužu ikdienā, ieklausīties viņu valodā! 70., 80. gados tie bija:

  •  Ģēda Kupše (1878–1979), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par augiem, apģērbu;
  • Anna Kļava (1886–1979), sniegusi ziņas par mājsaimniecību, apgaismošanu;
  • Katrīna Ignāte (1890–1986), pamatskolas izglītība, sniegusi ziņas par dzīvi muižā, dzīvniekiem, putniem, lopkopību, zemkopību, augiem, saldūdens zvejniecību, transportlīdzekļiem, apgaismošanu, mājsaimniecību, ēdieniem, apģērbu, ģimenes godībām, ieražām, slimībām, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm;
  • Ilze Ruika (dzim. Silta) (1892–1984), skolā mācījusies trīs ziemas, teikusi tautasdziesmas, Brigitai Bušmanei precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm; Tautasdziesmu teicēja. Dziedājusi 1931. gadā Emilim Melngailim un 1961. gadā Vijai Briedei senas Nīcas melodijas.

ilze_ruika_silts_1961.jpgAttēla avots te.

Avots: te.

  • Ilze Mielava (1893–1982), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par zemkopības darbarīkiem, zvejniecību, dzīvniekiem, mājsaimniecību, mēbelēm, vērpšanu, aušanu;
  • Katrīna Pirtniece (1893–1972), Brigitai Bušmanei sniegusi ziņas par augiem, ēdieniem, apģērbu;
  • Katrīna Čirkše (1895–1973), skolā mācījusies trīs ziemas, Brigitai Bušmanei sniegusi ziņas par senajiem lauku darbiem, mājsaimniecību, ģimenes godībām, ieražām, apģērbu, apaviem;

Katrina-Cirkse-1895_-1973_Nīcas-senlietu-krātuve.pdf

Avots TE

2.08.1895.-1973. Dzīvojusi Nīcas pagasta, Nīca "Ezeriņos". "1961. gadā Jānis Rozenbergs pierakstījis ap 800 tautasdziesmu tekstu, Vija Briede melodijas; 1971. gadā dziedājumu ieskaņojis Vilis Bendorfs. Abas ar meitu bijušas labas seno Nīcas balsu un tradīciju zinātājas. Filmētas TV mācību filmai, Nīcas etnogrāfiskā ansambļa saucējas." - Māra Vīksna, Vilis Bendorfs "Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki" Zinātne, 2000.

  • Katrīna Čirkše (meita) 1926-1972 - tautasdziesmu teicēja. Dzīvojusi Nīcas Ezeriņos. Skolā mācījusies 6 gadus; strādājusi par skolas apkalpotāju. Dziesmas mantojusi no savas mātes Katrīnas Čirkšes, dziedājusi Nīcas etnogrāfiskajā ansamblī, bijusi saucēja.

Attēlā pirmā no labās. Attēla avots TE.

katrina_cirkse_meita.jpgKatrīna Čirkše (meita). Attēla avots: te.

  • Maiga Krētaine (1895–1979), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par augiem, zemkopību, zvejniecību, mājsaimniecības priekšmetiem, apģērbu;
  • Ilze Māliņa (dzim. Silts-L.J.) (1897–1989), Brigitai Bušmanei sniegusi ziņas par augiem, zemkopību, lopkopību, mājsaimniecību, mēbelēm, vērpšanu, aušanu, ēdieniem, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm;

Attēla avots te. Saukta arī par Māliņtanti. Ilze Māliņa un Ilze Ruika 1961. g. iedziedājuša "Tad jāsim mēs uz ķezbierēm".
ilze_malina-bio.jpgAttēla avots te.

  • Andrejs Otaņķis (1901–1975), pamatskolas izglītība, sniedzis ziņas par zemkopību, celtniecību, namdara un galdnieka darbu, mājsaimniecības priekšmetiem;
  • Miķelis Jūrmalis (1902–1989), beidzis piecas klases, sniedzis ziņas par zivīm, zvejniecību, senajiem lauku darbiem, zemkopības darbarīkiem, lauksaimniecības mašīnām;
  • Katrīne Vērniece (1904–1986), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par zemkopības darbarīkiem, ēdieniem, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm;
  • Jānis Kļava (1906–1983), skolā mācījies divarpus ziemas, sniedzis ziņas par zemkopību, zemkopības darbarīkiem, plostnieka darbu;
  • Margrieta Runne (1911–2001), pamatskolas izglītība, beigusi arī lopkopības skolu, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm.
20. gadsimta 80. gados savas dzimtās izloksnes apzināšanā dialektoloģijas prakses laikā bija iesaistījušies bijušā Liepājas Pedagoģiskā institūta (tag. Liepājas Universitātes) studenti. Plašāku vārdu krājumu savākusi nīceniece Spodra Dīķe. Nīcas izloksnes materiālus ir vākusi un pētījusi arī Latvijas (Valsts) Universitātes studente nīceniece Māra Dinne (Sproģe). Dažu izloksnes īpatnību izplatībai un noturībai dažādu paaudžu valodā savās ģimenēs (skolotājas Birutas Bumbules vadībā) izsekojušas vairākas Nīcas vidusskolas skolnieces. Paldies par šiem materiāliem, kas ir izmantoti nozīmju precizēšanā un ilustrēšanā. Jauni izloksnes materiāli ir apzināti pēdējā desmitgadē, uzsākot darbu pie Nīcas vārdu krājuma apkopošanas. Paldies par atsaucību visiem, kuru stāstījumi, atbildes ir ļāvuši gūt ieskatu izloksnē 21. gadsimta sākumā. Viņu vidū īpaša pateicība Jēkabam Bozim (1923), Alvīnei Šķiperei (1929), Milijai Otaņķei (1932–2017), Jānim Jūrmalim (1937), Alīdai Vārnai (1933). Paldies arī Gitai Vanagai, kas pēdējos gados vienmēr ir bijusi atsaucīga dalīties ar savā darbā – Nīcas Senlietu krātuves vadīšanā – gūtajiem vērojumiem par dažādu paaudžu valodu. 


Virtuāla ekskursija izstādē "Teicēji. 1991." 2021.gada maijā Otaņķu pagastā par godu arī otaņķniecēm, māsām Margrietai Otaņķei un Katrīnai Radomišķei.


Katrīna Ignāte (dzim. Embutniece) 1890. - 1986. dzīvoja Otaņķu pagasta ''Kupšos''. Mājas "Embutnieki", Otaņķu pagasts. Te lielāks materiāls par K. Ignātes devumu Nīcas izloksnes apkopojumā.



Avots: garamantas.lv
Margrieta Spuntele (dzim. Tupese)

Tautasdziesmu teicēja. Dziedājusi 1931. gadā E. Melngailim un 1961. gadā Jānim Rozenbergam bagātīgu Nīcas seno balsu repertuāru. Piedalījusies 20. gadsimta 30. gadu filmā Nīcas kāzas precinieces lomā.

Literatūra: Vīksna, Māra; Bendorfs, Vilis. Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki. Rīga: Zinātne, 2000.

Krājumi
Latviešu folkloras krātuve

Margrieta Otaņķe (dzim. Spuntele) -
Dziesmas apguvusi no tēva mātes un no mātes māsas Margrietas Spunteles. Skolā mācījusies 4 gadus. 30. gados piedalījusies filmā Nīcas kāzas līgavas māsas lomā. Darbojusies Otaņķu etnogrāfiskajā ansamblī visus tā pastāvēšanas gadus (no 1964). Uzstājusies kopā ar savu māsu Katrīnu Radomišķi.
(Māra Vīksna, Vilis Bendorfs, 2000. Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki. Rīga: Zinātne.)

Margrieta Runne (dzim. Cukura)

Alvīna Šķipere (dzim. Vārna)


Miķelis Lūsēns



Pēteris Sprincis 

Katrīna Ķuņķe

Avots - TE


Ģēda Ķībure (dzim. Runne) (9.08.1893. Nīca - 20.02.1974. Bārtas Novadnieki) - tautasdziesmu teicēja. Repertuāru pierakstījis vīrs Jēkabs Ķīburs. 1961. gadā dziedājusi Romualdam Jermakam pārsvarā Bārtas balsus, kurus apguvusi, dzīvodama Bārtā. Varējusi precīzi norādīt, no kura novada nākusi dziesma. -  (Māra Vīksna, Vilis Bendorfs, 2000. Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki. Rīga: Zinātne.)

Avots - TE


Jēkabs Ķīburs (2.07.1897. Bārtas Ķīburciema krogus - 12.07.1972. Bārtas Novadnieki

Ģēda Runne (dz. Pickaine) (dzim. Nīcā, mirusi Bārtas Novadniekos) - tautasdziesmu teicēja. Mūža otrajā pusē dzīvojusi pie meitas Ģēdas Ķībures, bijusi liela rokdarbniece, godu rīkotāja un godos dziedātāja. Dziesmas no viņas pierakstījis znots Jēkabs Ķīburs.

geda_pickaine_runne.jpgĢēda Runne 1961. gadā, attēla avots garamantas.lv

nīcas ETNOGRĀFISKAIS ANSAMBLIS

Vadītāja Indra Štube.

Nīcas etnogrāfiskais ansamblis dzied Nīcā pierakstītas dziesmas. Tiek izmantoti folkloras materiāli no vairākiem avotiem: gan no folkloras ekspedīciju Nīcā vākuma – gan skaņas ieraksti, gan pierakstītie folkloras materiāli, kā arī tiek apzināts Veltas Maļikas, Annas Cērpas, citu Nīcā dzīvojošu teicēju, līdz mūsdienām saglabātais, folkloras materiāls. Pētnieciskais darbs norit vienmēr, jo tautasdziesmu melodiju un tekstu materiāla Nīcā pierakstīts ļoti daudz. Kolektīvu, laika gaitā, vadījušas tādas Nīcā ievērojamas personības, kā Reinholds JANSONS, Mirdza PABĒRZA un Laine ZEILE. Kolektīva mēģinājumi norit sirsnīgā, muzikāli radošā gaisotnē. Apsveicam kolektīva dziedātājas dzīves svarīgajos svētkos un, sākot ielocīt balsi, pārrunājam, kā katram veicas un arī viens otru uzklausām, palīdzam grūtākajos dzīves mirkļos. Dziedātājiem tiek stāstīts un ieteikts, kā pareizi, dziedāšanas procesā, veidot skaņu, kā pareizi elpot, kā strādāt ar dikciju, artikulāciju, lai kopīgais ansambļa skanējums būtu “dūšīgs” un piesātināti skanīgs. Kolektīva vadītajam radoši pētnieciskais darbs nekad neapsīkst, jo folkloras mantojums Nīcai ir LIELS! To apzināt, sakārtot un iemācīt ir ļoti nopietns un atbildīgs darbs!

lejupielade.jfif




Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis

Dibināts 1964. gadā, kopš 2014. gada vadītāja Solveiga Kūlaine.

2024. gadā - 15 dalībnieki. Papildus informācija un vēsture TE.




  

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!

Ātri, viegli, bez programmēšanas.
Ziņot par pārkāpumu Uzzināt vairāk