teicēji
Valoda, dažādas tēmas: [No Brigitas Bušmanes "Nīcas izloksnes vārdnīca"] Paldies visiem nīceniekiem, kuri devuši savu artavu šajā darbā! Lai pieminam jau mūžībā aizgājušos, kas vairākus gadus ar saviem stāstiem devuši iespēju ieskatīties Nīcas ļaužu ikdienā, ieklausīties viņu valodā! 70., 80. gados tie bija:
- Ģēda Kupše (1878–1979), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par augiem, apģērbu;
- Anna Kļava (1886–1979), sniegusi ziņas par mājsaimniecību, apgaismošanu;
- Katrīna Ignāte (1890–1986), pamatskolas izglītība, sniegusi ziņas par dzīvi muižā, dzīvniekiem, putniem, lopkopību, zemkopību, augiem, saldūdens zvejniecību, transportlīdzekļiem, apgaismošanu, mājsaimniecību, ēdieniem, apģērbu, ģimenes godībām, ieražām, slimībām, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm;
- Ilze Ruika (1892–1984), skolā mācījusies trīs ziemas, teikusi tautasdziesmas, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm;
- Ilze Mielava (1893–1982), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par zemkopības darbarīkiem, zvejniecību, dzīvniekiem, mājsaimniecību, mēbelēm, vērpšanu, aušanu;
- Katrīna Pirtniece (1893–1972), sniegusi ziņas par augiem, ēdieniem, apģērbu;
- Katrīna Čirkše (1895–1973), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par senajiem lauku darbiem, mājsaimniecību, ģimenes godībām, ieražām, apģērbu, apaviem;
- Maiga Krētaine (1895–1979), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par augiem, zemkopību, zvejniecību, mājsaimniecības priekšmetiem, apģērbu;
- Ilze Māliņa (dzim. Silts-L.J.) (1897–1989), sniegusi ziņas par augiem, zemkopību, lopkopību, mājsaimniecību, mēbelēm, vērpšanu, aušanu, ēdieniem, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm;
- Andrejs Otaņķis (1901–1975), pamatskolas izglītība, sniedzis ziņas par zemkopību, celtniecību, namdara un galdnieka darbu, mājsaimniecības priekšmetiem;
- Miķelis Jūrmalis (1902–1989), beidzis piecas klases, sniedzis ziņas par zivīm, zvejniecību, senajiem lauku darbiem, zemkopības darbarīkiem, lauksaimniecības mašīnām;
- Katrīne Vērniece (1904–1986), skolā mācījusies trīs ziemas, sniegusi ziņas par zemkopības darbarīkiem, ēdieniem, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm;
- Jānis Kļava (1906–1983), skolā mācījies divarpus ziemas, sniedzis ziņas par zemkopību, zemkopības darbarīkiem, plostnieka darbu;
- Margrieta Runne (1911–2001), pamatskolas izglītība, beigusi arī lopkopības skolu, precizējusi informāciju par vārdu nozīmēm.
Virtuāla ekskursija izstādē "Teicēji. 1991." 2021.gada maijā Otaņķu pagastā par godu arī otaņķniecēm, māsām Margrietai Otaņķei un Katrīnai Radomišķei.
Katrīna Ignāte (dzim. Embutniece) 1890. - 1986. dzīvoja Otaņķu pagasta ''Kupšos''. Mājas "Embutnieki", Otaņķu pagasts. Te lielāks materiāls par K. Ignātes devumu Nīcas izloksnes apkopojumā.
Avots: garamantas.lv
Margrieta Spuntele (dzim. Tupese)
Literatūra: Vīksna, Māra; Bendorfs, Vilis. Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki. Rīga: Zinātne, 2000.
(Māra Vīksna, Vilis Bendorfs, 2000. Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki. Rīga: Zinātne.)
Margrieta Runne (dzim. Cukura)
Alvīna Šķipere (dzim. Vārna)
Miķelis Lūsēns
Tautasdziesmu teicēja. Dziedājusi 1931. gadā E. Melngailim un 1961. gadā Vijai Briedei senas Nīcas melodijas.
Katrīna Čirkše (māte)
nīcas ETNOGRĀFISKAIS ANSAMBLIS
Vadītāja Indra Štube.
Nīcas etnogrāfiskais ansamblis dzied Nīcā pierakstītas dziesmas. Tiek izmantoti folkloras materiāli no vairākiem avotiem: gan no folkloras ekspedīciju Nīcā vākuma – gan skaņas ieraksti, gan pierakstītie folkloras materiāli, kā arī tiek apzināts Veltas Maļikas, Annas Cērpas, citu Nīcā dzīvojošu teicēju, līdz mūsdienām saglabātais, folkloras materiāls. Pētnieciskais darbs norit vienmēr, jo tautasdziesmu melodiju un tekstu materiāla Nīcā pierakstīts ļoti daudz. Kolektīvu, laika gaitā, vadījušas tādas Nīcā ievērojamas personības, kā Reinholds JANSONS, Mirdza PABĒRZA un Laine ZEILE. Kolektīva mēģinājumi norit sirsnīgā, muzikāli radošā gaisotnē. Apsveicam kolektīva dziedātājas dzīves svarīgajos svētkos un, sākot ielocīt balsi, pārrunājam, kā katram veicas un arī viens otru uzklausām, palīdzam grūtākajos dzīves mirkļos. Dziedātājiem tiek stāstīts un ieteikts, kā pareizi, dziedāšanas procesā, veidot skaņu, kā pareizi elpot, kā strādāt ar dikciju, artikulāciju, lai kopīgais ansambļa skanējums būtu “dūšīgs” un piesātināti skanīgs. Kolektīva vadītajam radoši pētnieciskais darbs nekad neapsīkst, jo folkloras mantojums Nīcai ir LIELS! To apzināt, sakārtot un iemācīt ir ļoti nopietns un atbildīgs darbs!
Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis
Dibināts 1964. gadā, kopš 2014. gada vadītāja Solveiga Kūlaine.
2024. gadā - 15 dalībnieki. Papildus informācija un vēsture TE.
